Pašiem savas baravikas un kundziņi: kā dārzā iestādīt sēnes  (2)

Portāla "Cālis" forumā sēņotāji un ēdāji stāsta, ka ir tirgotavas, kuras pārdod sēņu "sēklas", taču simtprocentīgu izdošanos neviens nevar solīt. Pat sekojot līdzi instrukcijām uz paciņas, var gadīties, ka tās neieaug.

Vēl sēņošanas entuziasti min, ka iespējams stādīt sēnes "dabīgā" veidā. No sākuma jāatrod vieta, kura sēnēm varētu iet pie sirds – ar apmēram tādu pašu augsni un kokiem, kur tās aug dabā. Pēc tam vajag samētāt no pāraugušām sēnēm to daļu, kas ir zem cepurītes. Ja vieta būs īstā, pēc pāris gadiem izaugs personīgais baraviku dārziņš. Šīs sēnes, kuras ieaudzētas ar "bezmaksas metodi", garšo gluži tāpat kā meža biezoknī atrastās.

Sēņu audzētājs Imants Urpens sarunā ar "Tavs Dārzs" pastāstīja, ka šāda sēņu audzēšana ir pilnībā iespējama. "Mīļās gailenes īsti nestāda, bet baravikas un apšubekas gan."

Sēņu audzētājs min, ka stādīšanas brīdī jāpaņem velēniņa vai sūnas nost un vairākās vietās jāieliek to iekšā – ja ir sausi laika apstākļi, tad jāpieķeras pie intensīvas laistīšanas vismaz reizi divās dienās.

Lai sēnes dārzā vai piemājas mežā izaugtu, ir svarīga "sadarbība" ar kokiem – baravikas nevarēs ieaudzēt tur, kura aug apšubekas un otrādi. "Baravikām ir labvēlīgas tādas koku sugas kā ozols, lazda, liepa un egle, priežu bekām priedes, bet attiecīgi apšu kundziņiem – apses." Ja koku apkārtnē nav, sēnes var neizaugt.

Urpens stāsta, ka sēnes izaug micēlija pārrāvuma vietā, ko parasti izraisa, piemēram, mitrums un krasas temperatūras svārstības. Baraviku micēlijs var būt līdz pat divu kilometru garš, tāpēc – ja iestādīsiet savā mežā/dārzā, tas nenozīmē, ka kaimiņa dārzā arī neaugs sēnes.

"Inkubācijas periods micēlijam ir apmēram četri gadi, tāpēc nevajag atmest ar roku, kad pirmajos divos gados nekas nav izaudzis."