Foto: Shutterstock
Pat tad, ja raža jau novākta vai tūdaļ tas tiks izdarīts, tas vēl nenozīmē, ka darbs pie vīnogulāju aprūpes ir beidzies un var ļaut tām savā nodabā augt un gaidīt nākamo ražas laiku. Lai nākamgad raža nebūtu skopa, svarīgi vīnogas laikus sagatavot ziemai.

Ja katru gadu gribi iegūt labu vīnogu ražu, tad jāņem vērā, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos vīnkoki ir jāpiesedz. Kā to darīt? Par visu pēc kārtas. Vīnogu audzētāja Jana Drēviņa stāsta, ka pēc ražas novākšanas jāatbrīvo dzinumi no špalerām, lai tie brīvi nokarājas, sekmējot dzinumu nobriešanu. No vīnkoka virszemes daļas visjutīgākie ir ziemojošie pumpuri.

Visvārīgākās ir vīnkoka saknes, un, ja tās nav piesegtas, augs bargās ziemās var pilnībā aiziet bojā. Neatkarīgi no vīnogu ziemcietības, obligāti stādi rūpīgi jāpiesedz, un to dara arī apvidos, kur klimatiskie apstākļi vīnkoku audzēšanai vasarā ir daudz labvēlīgāki nekā pie mums, tikai ar atšķirīgām metodēm. Latvijas klimatiskajos apstākļos vajadzētu rīkoties sekojoši: vispirms vīnkokus apsmidzina ar 1-3% Bordo šķidrumu vai 3-5% dzelzs vitriola šķīdumu. Pēc tam zarus atbrīvo piestiprinājuma vietās un nolaiž zemē. Tad tos savāc kopā un kūlī ik pa gabalam sasien. Pēc tam uz zemes noklāj skujas, novieto uz tām vīnkokus un apsedz no visām pusēm. Sakņu rajonā ap augu apber kūdru, kompostu. Var izmantot arī zāģu skaidas, smiltis u.c. materiālus, galvenais, lai uz saknēm būtu 20-30 cm bieza zemsedze un vīnkoks atrastos sausumā. Vīnkoku ziemcietību noteikti palielinās kūtsmēsli, kas salikti uz nu jau sasalušas augsnes ap vīnkoku.

Ja līdz šim bijušas problēmas ar grauzējiem, pēc vīnkoku apgriešanas var domāt par piesegšanu ar egļu zariem, liekot tos vīnogu zaru apakšā, virsū un ap stumbru. Egļu zari palīdzēs vīnkokam stabili noturēties pie zemes, taču tie nedrīkst būt arī pārāk smagi, lai neizlauž vīnkoku. Ja nav pieejami egļu zari, var izmantot arī rudenī sakritušās koku lapas, sajaucot nedaudz kopā ar augsni, lai neaizpūš.

Kad būs pienākusi jau ziema vai pirmais sniegs, atceries, ka arī tas ir ļoti pateicīgs segmateriāls. Cik nu sniegs ir pieejams, to sarauš ap vīnkoku.

Foto: Shutterstock

Kā pasargāt no salnām

Sausos rudeņos ieteicams pirms sala iestāšanās augsni ap vīnkoku kārtīgi saliet, it īpaši sausās smilšu augsnes.

Salnu periodā vajadzētu atturēties no augsnes irdināšanas. Dienā irdena augsne gan uzņem vairāk siltuma salīdzinājumā ar blīvu, tomēr naktī tā arī vairāk siltuma atdod. Irdenās augsnēs temperatūra ir par 2°C zemāka nekā blīvās augsnēs, tāpēc ņem vērā – irdena augsne ir salnu veicinošs faktors.

Var arī novēlināt pumpuru plaukšanu. Vīnkoku zarus apmiglo ar dzelzs vitriolu vai kaļķi. Vienu spaini kaļķa iejauc divos spaiņos ūdens. Kaļķi ūdenī iejauc pakāpeniski, nelielām porcijām. Pēc tam šķidrumu filtrē. Miglot var vēlu rudenī, kad vīnkoki pieliekti pie zemes. Lai kaļķojums būtu izturīgāks, uz spaini šķīduma pievieno 200 g vara vitriola vai arī nedaudz galdnieka līmes. Šādi pumpuru plaukšanu un ziedēšanu var aizkavēt par vienu nedēļu.

Samērā nelielas salnas sekas var novērst, augsni pamatīgi salejot. Daži vīnkopji pat praktizē pirms salnas augsni saliet ar 30 °C siltu ūdeni. Ūdens palīdz naktī zemei atdot siltumu, savukārt dienā tas saules ietekmē vairāk sasilst un siltuma enerģiju aizvada uz augsnes zemākajiem slāņiem. Var arī zem vīnogām novietot traukus ar ūdeni – dienā ūdens sasils, bet naktī atdos siltumu. Nelielu salnu gadījumā ar šo pietiks, lai pasargātu vīnkokus.

Vēl ir ne mazums citu iespēju, kā izvairīties no salnām. Tā ir ūdens izsmidzināšana, dūmošana, piesegšana. Visi aizsardzības pasākumi jāsāk lietot jau tad, kad temperatūra pie zemes virskārtas vēl ir 2-3°C robežā.

Raksta tapšanā izmantota Janas Drēviņas grāmata ''Vīnogas Latvijā (Jumava, 2016) un G. Dobeļa Dārzkopības bibliotēkas izdevums ''Vīnogas'' (Rīga Avots, 1989).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!