Lai saprastu, kurš no visiem timiānu veidiem būs piemērotākais audzēšanai uz palodzes, jāzina, ka tie iedalās divos paveidos – franču un vācu. Franču timiāns kuplos ātrāk, taču tas nav tik sala izturīgs, savukārt vācu timiāns, kas dēvēts arī par ziemas timiānu, ir ziemcietīgs un sala izturīgs, tāpēc pavasarī iestādīts dārzā, tas itin labi ieaugsies.
Vienalga, vai timiāns stādīts podiņā iekštelpās vai dārzā, tam nepieciešama gaiša un saulaina vieta, un palodze noteikti var būt piemērota vieta. Timiāna augšanu var kavēt nezāles, tāpēc garšaugu stāds regulāri jākopj un nezāles jāapkaro.
Svaigiem timiāna zariņiem jābūt ar koksnainas struktūras kātiņu un lapiņām. Ja tas vasarā mēdz būt ar ziediem, tas nekas slikts nav, jo arī ziedus var izmantot ēdiena gatavošanā. Savukārt lapiņas var būt no tumši zaļām līdz pelēcīgi zaļām, bet nekad melnas vai savītušas, kas nozīmē, ka tās stāvējušas pārāk mitrā vietā, bet, ja savītušas, tad pārcietušas ilgstošu sausuma periodu, raksta Averto.lv. Centies garšaugu stādiņu laistīt atbilstoši – lai tas neiekalstu, bet arī nebūtu ilgstoši ar slapju augsni.
Par timiāna lielisko saderību ar ēdienu, šķiet, nav jāatgādina, taču šis garšaugs būs noderīgs arī ārstnieciskas tējas gatavošanā, bet savulaik grieķi to izmantojuši peldēm vannā, jo ēteriskā eļļa ir ļoti pateicīga ādas mīkstināšanai. Ēteriskā eļļa ir šī garšauga trumpis, jo tam ir spējas arī izārstēt no gripas vai saaukstēšanās. Liec dažus zariņus katlā, pārlej ar ūdeni un ļauj vārīties, tad nogriez uguni un elpo aromātisko tvaiku.
Timiāns ir ļoti daudzveidīgi pielietojams garšaugs gan svaigā, gan kaltētā un saldētā veidā, tāpēc, ja nevēlies vairs stādu audzēt podiņā, nogriez kātiņus un izkaltē vai liec saldētavā. Ņem vērā, ka kaltētam timiānam ir daudz intensīvāka garša un aromāts. Kas attiecas uz svaigā garšauga izmantošanu, vienmēr izmanto šķērītes zariņu noplūkšanai, nekad neplēs tos, jo tādā veidā var izraut auga saknes.
