Lielākai daļai no tām ir zināmas tikai dažas atradnes, kur sastopamas nelielā skaitā un tātad nekādu īpašo kaitējumu nodarīt nespēj. No vietējām kailgliemežu sugām dārzos un lauksaimniecības zemēs ir sastopams raibais mīkstgliemezis Deroceras reticulatum. Šī dzīvnieka dzīves ilgums ir pāris mēneši, līdz ar to labvēlīgos apstākļos tas līdz vasaras otrai pusei ir spējīgs savairoties tā, ka spēj nodarīt jūtamu kaitējumu, bet tas nenotiek katru gadu. Nesen Latvijā ir ticis ievazāts Spānijas kailgliemezis Arion lusitanicus.
Šī suga ir ļoti nopietns kaitēklis Eiropā. Latvijā ir konstatēts tikai divās vietās - Pastendē un Jelgavā. Zinot tā invazīvo raksturu citās valstīs var paredzēt, ka arī Latvijā tuvākos gados tas izplatīsies un kļūs par nopietnu kaitēkli. Vēl no ievazātajiem kailgliemežiem invazīvs ir melngalvas mīkstgliemezis Krinyckillus melanocephalus. Taču par šīs sugas ietekmi ir grūti spriest, jo nav bijuši pētījumi, līdz šim ir sekots līdzi tikai tās izplatībai. Nozīmīgākais kaitēklis no gliemežiem Latvijā ir čaulgliemezis nevis kailgliemezis, proti, raibais vīngliemezis Ariantia arbustorum. Sastopams visā Latvijā, raksturīgs liels populācijas blīvums un vaislība.
Gliemežus, kas sastopami dārzos pilnībā nav iespējams iznīcināt. Var tikai un vienīgi parūpēties, lai to daudzums ir mazs un tie nenodara jūtamu kaitējumu. Lai to panāktu dārzs ir jākopj tā, lai tajā nebūtu aizaugušu un nekoptu vietu.
Dārzs regulāri ir jārušina, lai nebūtu iespējams attīstīties to olām (lielākai gliemežu daļai olu attīstība ir aptuveni trīs nedēļas, lai dējumu pilnībā iznīcinātu, to būtu vēlams vairākas reizes attīstības laikā izkustināt, lai visas olas nokļūtu pietiekami tuvu augsnes virskārtai un izžūtu).
Augus, kurus vēlas pasargāt no gliemežiem, var no tiem norobežot ar pelniem vai dzēstajiem kaļķiem. Tikai jāatceras, ka šī metode darbojas līdz pirmajam lietum vai laistīšanais reizei. Vēl var izmantot dārzkopības veikalos nopērkamos preparātus. Tie pamatā ir saindētas ēsmas granulas, kas satur metaldehīdu (ir indīgs visiem gliemežiem; skaitās nekaitīgs citiem dzīvniekiem). Arī šīs ēsmas granulas ir jāizkaisa vairākas reizes gada laikā (parasti uz iepakojuma ir informācija, cik ilgā laikā šie preparāti zaudē savu iedarbību). Var arī augus apsmidzināt ar apmēram 1 % vara vitriola šķīdumu, kas pie šādām koncentrācijām ir nekaitīgs citiem dzīvniekiem, bet ļoti indīgs gliemežiem (parku vīngliemezis noindējas pat pie 0,001 % vara vitriola šķīduma; parazītisko sēņu iznīcināšanai dārzkopībā mēdz lietot pat 3 % šķīdumu). Pirms lietot uzturā ar vara vitriolu apstrādātus augus, tos ir nepieciešams noskalot ūdenī.
Atbildes uz dažiem "DELFI Māja un dārzs" raksta komentāriem:
"No tiem var atbrīvoties, ja dārzkopibas veikalā nopērk speciali tam domātus zilus graudiņusus, nosaukumu neatceros. Vācijas ražojums. Graudinus izbārsta pa dobi vai augiem, gliemezis, uzrāpojot uz tada graudiņa, iet bojā. Neko efektīvāku nezinu, esmu izmēģinājis visādus tautas līdzekļus, taču tie nav ar garantiju."
Atbilde: Tās ir metaldehīdu saturošas ēsmas granulas. Krāsa var būt dažāda atkarībā no ražotāja. Nopērkama dārzkopības veikalos.
"Var iebraukt auzās, jo vairāki kailgliemeži ir sevišķi aizsargājamo statusā!"
Atbilde: Latvijā aizsargājamo sugu sarakstā nav iekļauta neviena no kailgliemežu sugām, lai gan vairākas ir ļoti reti sastopamas (piemēram, tīruma mīkstgliemezim Deroceras agreste Latvijā ir zināmas trīs atradnes, sarkanajam kailgliemezism Arion rufus - viena, sarkanais kailgliemezis ir aizsargājama suga Lietuvā).
"Ārpus Latvijas esmu redzejusi kailgliemežus varžu lielumā... Sajūta, ka tādus nekas neiznīcinātu. Iedzīvojos jaunā fobijā.
Atbilde: Visticamāk, ka redzētais dzīvnieks ir Spānijas kailgliemezis Arion lusitanicus, kurš nu jau ir ievazāts arī Latvijā.
Latvijā vēl liela izmēra kailgliemeži (10 cm un garāki) ir palsais kailgliemezis Limacus flavus, zaļganais kailgliemezis Limacus maculatus, milzu kailgliemezis Limax maximus, tumšais kailgliemezis Limax cinereoniger, sarkanais kailgliemezis Arion rufus.