Savu sarežģīto nosaukumu Ziemassvētku kaktuss jeb šlumbergera ir guvis, pateicoties 19. gadsimta franču kaktusu kolekcionāram Frederikam Šlumbergeram (Frédéric Schlumberger), viņa vārdā godināta vesela sešu sugu ģints kaktusu dzimtā. Plašāk šis telpaugs gan ir zināms kā Ziemassvētku kaktuss, un tas nudien sniedz atelpu no balti pelēkajiem ziemas toņiem, skaistajā svētku laikā dāvājot koši rozīgus, oranžus vai baltus ziedus. Tomēr, lai šo dāvanu saņemtu, būs nedaudz jāpacenšas izpatikt auga prasībām. Iepazīsti Ziemassvētku kaktusa interesanto dzīves stāstu!
Ziemassvētku kaktuss savvaļā
Auga dzimtene sajūtu ziņā ir nudien pretēja sniegpilnu Ziemassvētku noskaņai: kaktusa dabīgā vide ir Brazīlija, kur tas parasti aug uz citiem kokiem uz krūmiem kā epifīts (izmantojot citus augus kā balstus, nevis barības avotu) vai starp akmeņiem. Kaktusa ziedēšanas laiks ap Ziemassvētkiem ir skaidrojams ar to, ka šajā laikā Brazīlijā ir karstā tropu vasara. Tomēr par spīti savai tropiskajai dzimtenei augs lieliski aug arī Latvijas klimata apstākļos, un tas ir viegli kopjams, lai gan pastāv arī vairākas prasības, kas jāievēro, lai uzziedētu krāšņie ziedi.
Citādākā kaktusa kopšana
Mūsu reģionā šlumbergera tiek audzēta kā telpaugs podiņos. Lai arī to dēvē par kaktusu, tā izskats un arī kopšanas prasības ir īpatnējākas nekā tādiem kaktusiem, kādus mēs parasti tos zinām. Šlumbergerai ir kupli, nokareni zari, kas sastāv no vairākiem posmiem, kuru savienojumi nodrošina to izliekumu. Pirms izliekuma aptuveni 30 cm augsti, savukārt platumā augs var sasniegt aptuveni 45 cm vai vairāk. Lai gan zaļie zari izskatās cieti un šķietami izturīgi, tie viegli lūst to savienojumu vietās, tādēļ jābūt uzmanīgam, augu pārvietojot un kopjot.
Piesardzība jāievēro arī podiņa novietojuma izvēles ziņā. Iekštelpās augam patīk vissaulainākā vietiņa – tam labi noderēs palodze. Vasarā podu var iznest arī terasē, taču noteikti jāizvairās no pusdienlaika karstās saules – labāk izvēlēties ēnaināku nostūri. Rudenī, kad temperatūra krītas, šlumbergera jāienes atpakaļ iekštelpās, jo tā slikti panes aukstumu – zemākā temperatūra, ko tā var paciest, ir – 2 oC dienā, savukārt naktī +7 oC. Tieši dienu pakāpeniska saīsināšanās ir starta signāls auga aktīvajam laikam – gatavošanās ziedēšanai. Auga ziedēšanas laiks ir no vēla rudens līdz pat aptuveni janvāra vidum. Ļoti būtiski ir augu nepārvietot, tiklīdz rudenī sāk parādīties pumpuri: pārvietošana vai pat poda grozīšana var likt pumpuriem nokrist.
Attiecībā uz augsni Ziemassvētku kaktusam patīk poraina, labi drenēta augsne. Tās sastāvā var būt kūdra, perlīts un pumeks. Augam patīk nedaudz skāba augsne, tāpēc te lieti noder kūdra. Vēl viena svarīga prasība ir pareiza laistīšana – tā jāveic tad, kad augsnes augšējā kārtiņa ir sausa, vajadzētu izvairīties no auga pilnīgas izžūšanas. Šlumbergera mēdz būt arī mānīga: ja tā izskatās apkaltusi, tas nozīmē, ka augs ir nevis izžuvis, bet gan tieši otrādi – pārlaistīts. Visintensīvākā laistīšana ir ziedēšanas periodā, pēc tā sākas auga atpūtas laiks, kad to var laistīt retāk. Papildus ikdienas aprūpei, Ziemassvētku kaktusu var mēslot, izmantojot orhidejām domātu mēslojumu. Mēslošana jāveic pavasarī vai vasarā un jāpārtrauc septembrī, tiklīdz parādās pirmie pumpuri.
Ziemassvētku kaktuss kā telpaugs ir praktiski brīvs no kaitēkļiem – vienīgais drauds varētu būt māņbruņutis, taču par tām nav jāuztraucas, ja augs tiek pareizi laistīts. Vasarā, izliekot augu uz terases, pods jāsargā no gliemežiem. Ja augs netiek pakļauts apdegumiem karstas saules dēļ un netiek kustināts ziedēšanas laikā, nevajadzētu rasties nekādiem apgrūtinājumiem. Šlumbergera ir kaktuss ar pavisam citādu, īpatnējāku raksturu – ja ar to iemācās sadzīvot, tad ir droši zināms, ka palodzi rotās brīnišķīgi skaists, ilgi dzīvojošs augs.
Pavairošana
Laikam ejot, katru gadu augs paliks arvien kuplāks un ziedēs arvien vairāk. Parasti augam nav jāveic apgriešana, taču augs var kļūt "garkājains" vai arī vecāki augi – pārlieku kupli, tad ir jānoņem vecākie vai kroplīgākie zari. Tie ir jālikvidē visā to garumā, lai nodrošinātu krāšņāku auga kuplumu. Arī auga pavairošana ir vienkārša: to veic, nolaužot vismaz 3–4 posmu zariņu, to atstāj turpat uz poda ēnā 1–2 dienas izkalst. Tad tos var pārstādīt augsnē, kas sastāv no smiltīm un telpaugu zemes proporcijās 1:1.
Spraudenis jāievieto zemē aptuveni 1 cm dziļumā, lai tas varētu patstāvīgi stāvēt (ja tas ir ievietots dziļāk, spraudenis var sapūt). Saknes izveidosies 3–12 nedēļu laikā, tad to var pārstādīt atsevišķā podā. Pavairošana ir iespējama arī ar sēklām, taču tas ir daudz sarežģītāks process, kas var ilgt vairākus gadus. Pārstādot augu, ir jāsargā tā saknes, un zemes līmenim jābūt tādam pašam kā iepriekš, vēlams ar 1,5 cm augstu malu apliešanai.
Interesanti fakti:
- pastāv vairākas šlumbergeras sugas (truncatus, bridgesii u.c.), kuras savstarpēji atšķiras ar ziedēšanas laikiem;
- Ziemassvētku kaktusu bieži jauc ar ''crab cactus'' jeb Pateicības dienas kaktusu (schlumbergera truncata). Galvenā šo augu atšķirība – Ziemassvētku kaktusa zaru posmiem ir apaļas malas, savukārt Pateicības dienas kaktusam tās ir ar zobiņiem;
- pastāv arī Lieldienu kaktuss (Hatiora gaertneri), taču tam ir pavisam atšķirīgi ziedi.
