Zvērene (Barbarea verna) jeb ziemas krese – divgadīgs augs. Spīdīgās, tumši zaļās lapas garšo līdzīgi ūdenskresēm un satur C vitamīnu. Uzturā lieto gan svaigas (uz sviestmaizēm un dekorējot ēdienus), gan termiski apstrādātas lapiņas. Augiem vispiemērotākā ir ēnaina vieta, jo karstā laikā un saulē ātri izzied, kļūst cieti un sīvi. Zvērenes audzē auglīgā, mitrā augsnē. Lai ražu iegūtu vasaras sākumā, sēj pavasarī (to var darīt līdz pat septembrim) apmēram 1,5 cm dziļumā. Ziemā zvērenes audzē siltumnīcās, sējot kastītēs un pēc tam izretinot 15 cm attālumā. Ja dažiem augiem ļauj laukā izziedēt un nogatavināt sēklas, tie izsējas. Jaunus augus mēdz bojāt spradži.
Baltās sinepes (Brassica hirta) – viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs, līdzīgs zvērenēm. Audzē pikantās, asās garšas dēļ. No lapām gatavo salātus. Augs izaug 30–60 cm augstumā. Zied dzelteniem ziediem jūnijā, jūlijā. Augļi – pāksteņi. Apaļās, dzeltenīgās, tīklainās sēklas lieto zivju marinādēm, gurķu marinēšanai.
Veiksmīgāki ir pavasara un rudens sējumi, jo karstumā augi ātri izzied. Tāpat kā kressalātus, baltās sinepes svaigu lapu ieguvei var audzēt telpā, izmantojot kastīti vai puķu podu ar kompostu vai augsni. Diedzēt var arī lēzenā šķīvī uz pastāvīgi mitra, vairākkārt salocīta filtrpapīra, auduma vai vates. Sinepes dīgst ātrāk nekā kressalāti. Ja grib vienlaikus abus augus, sinepes sēj divas trīs dienas vēlāk nekā kressalātus. Sējot sinepes ik pēc 7–10 dienām, lapas varēs baudīt nepārtraukti, kad augi sasnieguši līdz 5 cm garumu.
Kristālu pusdienziedes (Mesembryanthemum crystallinum) Āfrikā un Dienvideiropā audzē kā daudzgadīgus augus, bet mērenajā klimatā – viengadīgā kultūrā. Augiem ir sulīgi, plaši izplesti dzinumi un biezas, gaļīgas lapas, ko sedz mirdzoši pūslīši. Lapām un jaunajiem dzinumiem ir atsvaidzinoša, nedaudz sāļa garša. Pusdienziedes uzturā izmanto svaigā veidā vai pārstrādā tāpat kā spinātus.
Augiem patīk saulaina vieta un irdena augsne. Dēstiem sēj pavasarī un ārā izstāda pēc salnām, starp augiem atstājot 30 cm. Stādījumu var bojāt kailgliemeži.
Montija (Montia perfoliata) jeb ziemas portulaka, kleitonija – viengadīgs augs ar sirdsveida lapām un krāšņiem ziediem dzinumu galos. Dzinumus, lapas un ziedpumpurus izmanto salātos svaigā veidā. Montija labi aug vēsumā (+6…+8 oC), auglīgā, irdenā augsnē, bet izdzīvo arī sliktākos apstākļos.
Montijas parasti sēj vasaras beigās, jo tad zaļumus vāc rudenī. Var sēt arī pavasarī kastītēs un pārstādīt, atstājot starp augiem 10–15 cm. Šķirnei 'Tom' rozetes ir uz gariem kātiem; lapas ir maigas, gludas, gaļīgas. Garšīgs un populārs ziemas salātaugs, ko lieto pie jēra gaļas. Sēj no septembra līdz martam.
Portulaka (Portulaca oleracea) – viengadīgs, 15 cm augsts augs, kura sulīgās lapas un dzinumus lieto gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātus. Lapām ir nedaudz pikanta un patīkami skābena garša. Galvenā uzturvērtība ir ļoti lielais minerālvielu un vitamīnu daudzums. Ir šķirnes ar zaļām un ar dzeltenām lapām. Zaļajām portulakām ir labākas garšas īpašības, bet plānākas lapas nekā dzeltenajām. Portulakām nepieciešama silta, no vējiem aizsargāta vieta un auglīga, irdena augsne. Var sēt maijā atklātā laukā vai pavasarī kastītēs un pēc salnām izstādīt laukā, starp augiem atstājot 15 cm. Ražu vāc pēc 3–4 nedēļām, kad portulaka sasniegusi 10 cm augstumu. No viena auga ražu iegūst 2–3 reizes. Portulakas var bojāt kailgliemeži.
Ārstniecības pienene (Taraxacum officinale) – izturīga, daudzgadīga nezāle. Pārtikā svaigā veidā izmanto savvaļas un kultūrformu jaunās lapas. Kultūrformu augi ir lielāki un vēlāk izzied. Pieneņu lapas ir rūgtas, taču augu balināšana rūgtumu mazina. Pienenes pavasarī sēj dēstu kastītēs vai uzreiz paliekošā vietā, ūdenscaurlaidīgā augsnē, 35 cm attālumā. Vasaras beigās augus balina, nosedzot ar gaismas necaurlaidīgu segumu. Novāc, kad lapas kļuvušas gaiši dzeltenas un ir izstīdzējušas. Ziemā pieneņu virszemes daļas atmirst. Lapotne parādās pavasarī, atsākoties veģetācijai. Augu var izmantot vairākus gadus.
Kailāni (Brassica rapa var. alboglabra) jeb Ķīnas brokoļi – viengadīgi, drukni dārzeņi ar biezām, zili zaļām lapām. Pieaugušie augi sasniedz 45 cm augstumu. Kailānu ēdamā daļa ir sulīgais ziedkāts (diametrs var sasniegt 2 cm) un jaunās lapas tā galā. Parasti ēd sautētu. Stublājs ir saldens, kraukšķīgs, bet ar asāku garšu nekā kolrābjiem. Ēdams ir gan galvenais dzinums, gan sāndzinumi, tāpēc ražu vāc ļoti ilgi un arī pēc tam, kad galvenais dzinums izziedējis. Šos augus var audzēt visu sezonu, jo tie pacieš gan aukstumu, gan karstumu. Šķirne 'Kailaan' ienākas 60–70 dienās pēc uzdīgšanas. Sēj 30 cm attālās rindās.
