Kādus telpaugus ieteicams nolikt pie datora, lai mazinātu kaitīgo starojumu? Tā žurnālam "Praktiskais Latvietis" vaicā lasītāja Ieva Bērziņa.
"Kaitīgā starojuma esamība vispirms būtu jāpierāda. Kaut kāds kaitīgums bija katodstaru monitoriem, bet tagadējiem plakanajiem ekrāniem – maz ticams. Elektromagnētiskais lauks ir apkārt visām elektrību patērējošām ierīcēm. Protams, ikviena modernā ierīce, kas izmanto bezvadu sakarus, izstaro radioviļņu frekvencē, bet to kaitīgums vēl ir diskutējams," apgalvo LU Bioloģijas fakultātes profesors Ģederts Ieviņš. "Augi nevar darboties kā ekrāns, jo šā tipa elektromagnētiskais starojums iet tiem cauri. Tātad šajā aspektā tos nav jēgas novietot pie datora. Ja runa ir par kaitīgām gāzveida vielām, ļoti iespējams, augi tās absorbē un spēj attīrīt gaisu. Tomēr augi paši izdala gaistošus organiskos savienojumus, kuri noteiktos apstākļos (spilgtā gaismā) reaģē ar slāpekļa oksīdiem, kas var būt gaisa piesārņojuma elements, un veido ozonu, kā arī citus kaitīgus savienojumus."
LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Ina Alsiņa piebilst: "Telpaugiem varētu būt nozīme tikai tad, ja tie atrastos starp cilvēku un datoru. Pārējais viss ir vairāk ticība nekā zinātne. Augi attīrīs telpu no CO2, ja tie būs noslaucīti no putekļiem, pietiekami apgaismoti un netrūks ne ūdens, ne minerālvielu, kā arī apgaismojuma ilgums būs tāds, ka augs fotosintezēs ilgāk nekā elpos."
LU Botāniskā dārza Tropu un subtropu augu laboratorijas vadītāja Dace Grīviņa stāsta, ka agrāk līdzās datoram tā nelabvēlīgās ietekmes neitralizēšanai mēdza novietot kaktusus nelielo izmēru un sausumizturības dēļ. Tomēr viņa neiesaka to darīt, jo kaktusiem vajag saulainu vietu.
Var novietot ēncietīgus sukulentus – krasulas, havortijas, gastērijas. Visi šie telpaugi var iztikt bez rasināšanas, kas datora tuvumā nav ieteicama. Ja pie datora ir vairāk vietas, tā tuvumā labi aug līdakastes, spatifilas, dracēnas, sīklapainie fikusi, hlorofīti, nokarenās tradeskancijas.
