Foto: Shutterstock
Vārtīšanās uz muguras – it kā parasta darbība. Taču tā nebūt nav viennozīmīga. Ja reizēm šķiet, ka suņuks vārtās uz muguras tāpēc, ka zem viņa ir zāle vai smiltis, kurās mīlulim ir patīkami atrasties, atceries, ka gulēšana uz muguras var nozīmēt arī pakļaušanos.

Dzīvnieku uzvedības speciāliste Ivelīna Burtona (Yveline Burton) "Quora" raksta – lai izprastu vārtīšanos uz muguras un tās nozīmi, jāņem vērā apstākļi, kādos šī darbība notiek. Tāpēc nevajadzētu uzreiz steigties un glaudīt mīluļa vēderu, bet gan apdomāt, ko gulēšana uz muguras un vārtīšanās var nozīmēt. Ja skaidri zini, ka suņuks izbauda skaisto laiku, vārtoties pa zāli, smiltīm, lapām, vari mīluļa laimes sajūtu palielināt, paglaudot vēderiņu. Taču tad, ja nogulšanās uz muguras notiek citos apstākļos, noteikti tos novērtē.

Protams, nevar noliegt, ka pirmā darbība, kas cilvēkam ienāk prātā, ir – paglaudīt! Kad vēl suņuks tik tieši ir parādījis, ka vēlas, lai saimnieks paglauda viņa vēderiņu? Turklāt mēdz būt arī tādi četrkājainie draugi, kas izmantos ikviena apkārtējā cilvēka labvēlību. Ja suns redz, ka kāds ir gatavs viņam veltīt laiku, teju uzreiz nogulsies uz muguras un gaidīs, kad tiks samīļots. Ja to darīsi, suns būs tavs draugs uz mūžu!

Taču mēdz būt arī tā, ka nogulšanās uz muguras ir pakļāvības un pat padošanās zīme. Burtona norāda, ka tas ir gadījumos, kad notiek īpaši aktīva spēlēšanās, tostarp ar vairākiem suņiem. Spēļu laikā kāds no suņukiem var pēkšņi attapties uz muguras, izrādot vēderu un tādējādi paziņojot citiem, ka viņš pārējos neapdraud un padodas. Vēders ir ļoti jutīga vieta suņa ķermenī, līdzīgi kā citiem dzīvniekiem, tāpēc brīvprātīga tās pakļaušana apkārtējo skatam jāuztver kā padošanās, saka speciāliste.

Foto: Shutterstock
Ja spēlējas divi suņi un viens no viņiem noguļas uz muguras, Burtona pieļauj, ka tas tajā brīdī ir zaudētājs, bet otrs suns, kas stāv, uzvar cīniņā. Tas var būt kā par rotaļlietu, tā ēdienu vai vienkārši mērošanos spēkiem. Taču speciāliste atgādina, ka nākamajā reizē lomas var mainīties, un suns, kas zaudējis, var uzvarēt. Dzīvnieku simbiotiskās attiecības balstās arī uz to, kuram konkrētajā brīdī ir lielāka vēlme un spars cīnīties un iegūt kāroto.

Nogulšanās uz muguras daudzos gadījumos ir kā izvairīšanās no turpmākas cīņas, kas var veidoties arī visai nopietnā kautiņā. Tāpēc, ja divi suņi vai suns ar saimnieku nevis nevainīgi spēlējas, bet patiesībā cīnās savā starpā, nevajadzētu skriet sunim klāt un glaudīt viņa vēderu, ja mīlulis ir nogūlies uz muguras.

Burtona min, ka nogulšanās uz muguras var notikt pat neparastos brīžos, piemēram, tad, kad pie suņa pienāk svešinieks. Ja vien mīluļa saimnieks nav pārliecināts, ka suņuks tikt tiešām grib, lai nepazīstamais cilvēks viņu glauda, nevajadzētu svešiniekiem ļaut to darīt. Iespējams, suns var būt nobijies un justies nedroši, un vēdera glaudīšana šeit noteikti nepalīdzēs. Kas notiks, ja cilvēks tomēr glaudīs suni? Mīlulis var sākt rūkt un kost, aizstāvot sevi.

Kādas pazīmes būtu jāņem vērā, lai saprastu, ka sunim nevajadzētu tuvoties, kad viņš guļ uz muguras? Burtona skaidro, ka suns izskatīsies iebiedēts, acis būs plaši atvērtas, suns elsos vai laizīs lūpas, aste būs teju vai nekustīga vai tiks luncināta ļoti lēni.

Katrs saimnieks savu suņuku pazīst vislabāk. Tāpēc, ja esi drošs, ka vēdera glaudīšana ir tas, kas mīluli padara laimīgu, vari to darīt ikkatrā brīdī, taču ņem vērā, ka pret svešiniekiem sunim gan var nebūt līdzīga attieksme.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!