"Viņš man ļoti daudz palīdz. Es jūtos daudz brīvāk nekā, kad pārvietojos ar balto spieķi. Kad man parādījās suns, kad sāku jau staigāt ar suni-pavadoni, daudz vieglāk man palika, jo cilvēki – atsaucīgi un viņi, kad ierauga tādu suni, uzreiz grib palīdzēt, parunāties," par savu četrkājaino draugu suni-pavadoni Gregoru stāsta viņa saimnieks neredzīgais Aleksis.
Servisa suņu biedrība "Teodors" apmāca suņus-pavadoņus. Tie tiek sagatavoti neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Viņu pienākumi ir ļoti dažādi. Suns palīdz cilvēkam orientēties maršrutā, brīdinot par šķēršļiem. Palīdz pāriet ielu, atrast durvis, kā arī brīvu vietu, kur apsēsties. Tie ir tikai daži no uzdevumiem, ko suns sāk apgūt jau no gada vecuma.
Topošais suns-pavadonis līdz gada vecumam dzīvo audžu ģimenē. "Suns-pavadonis nevar izaugt kaut kur būrī, kaut kur viens pats. Viņam ir jābūt socializācijai, un treneris vai skola to nevar veikt, ja ir vienlaikus septiņi astoņi kucēni. Tad vispareizākais, ka kucēns izaug audžu ģimenē," skaidro kinoloģe Zaiga Kļaviņa, kura nodarbojas ar suņu-pavadoņu apmācību.
Ar suni tiek veikti īpaši testi, kuru laikā tiek noteikts, vai viņš atbilst pavadoņa darbam. Ir divi testi. Viens notiek kucēna vecumā, otrs – pēc tam, kad suns atgriezies skolā no audžu ģimenes. Ja tiek nolemts, ka viņš nav derīgs darbam, tad audžu ģimenei tiek piedāvāta iespēja viņu iegādāties.
"Citās valstīs tas ir ļoti populāri. Cilvēki saprot, ko viņi dara. Bieži vien bērni prasa vecākiem: "Gribam sunīti, gribam sunīti!" Un tā ir viena brīnišķīga pieredze, kad paņem šo sunīti uz gadu. [..] Tas ļauj saprast vispār, kas tas ir – suns, un tad izdarīt labu darbu un nodot atpakaļ."
Šobrīd pagaidu mājās dzīvo astoņi biedrības suņi. Četri no tiem Latvijā, pārējie Somijā. Šajā valstī šis pakalpojums ir ļoti populārs. Savulaik pagaidu mājas topošajam sunim-pavadonim deva arī Somijas Valsts prezidents sauli Nīniste.
Priekšroka tiek dota audžu ģimenēm, kur kāds visu laiku ir mājās. "Būtu labi, ja suns netiek atstāts viens, jo visu turpmāko dzīvi viņam būs jāpavada ciešā kontaktā ar cilvēku, un viņš praktiski nekad netiks atstāts viens. Protams, arī vēlams, lai cilvēks dzīvotu pilsētā, ja nē – lai vismaz viņam ir iespēja vairākas reizes atbraukt patrenēt suni," skaidro Zaiga Kļaviņa.
Ja esi gatavs palīdzēt un iesaistīties, servisa suņu biedrība "Teodors" tieši pašlaik meklē cilvēku, kurš varētu nākt talkā neredzīgam puisim Georgam un viņa vācu aitu suņu meitenei Hērai. Nepieciešama atbalsta persona, kas ik dienu varētu doties stundu ilgā pastaigā-apmācībā kopā ar Georgu un Hēru. Izņēmuma gadījumā Georgs Hēru apmāca pats (reizi nedēļā gan viņu apciemo kinoloģe Zaiga Kļaviņa un dod dažādus norādījumus), bet vajadzīgs palīgs, kurš pastaigas laikā palīdz izprast apkārtni un pieskata, vai viss norit labi.
Ja apmācība izdosies sekmīga, tad Georgam nākotnē Hēra pavērs daudz plašākas iespējas uz neatkarīgu dzīvi.
