Kur klaiņojošam kaķim labāk – uz ielas vai patversmē?  (5)

Citu "Facebook" ieraksta komentētāju viedokļi bija dažādi. Daļa piekrita, ka klaiņojošajiem kaķiem tīri labi patīk dzīve un ielas un pēc divkājaina drauga viņi nemaz neilgojas, kamēr citi uzsvēra, ka bez cilvēka ielas kaķi nemaz nevarētu izdzīvot, jo galvenokārt pārtiek no barības, ko viņiem kāds atnes.

"Neviens nekad mani nepārliecinās, ka uz ielas dzimis un audzis kaķis nevar izdzīvot savā vaļā bez cilvēka. Viņi taču dzīvo, un cilvēks viņiem ir vajadzīgs tikai tik, cik atmet ēdienu. Atsakos ticēt, ka rūdīts ielu kaķis tiešām alkst to ņurcīšanu, čurāšanu kastītē un ierobežojumus "izmīlēt" visas sētas kaķenes, kas viņam draud, nonākot pie saimnieka," pie sava palika diskusijas aizsācēja.

Kāds "Facebook" lietotājs piekrita, ka rūdītiem ielas kaķiem jāpaliek tur, kur viņi ir, taču vienlaikus uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, ka viņi visi ir sterilizēti un nekontrolēti nevairojas, citādi kaķenes nespēj izbarot kaķēnus, kaķēniem ir zema imunitāte un viņi bieži slimo, aplipinot arī veselos kaķus, galu galā – no veselu kaķu kolonijas izveidojas slimu kaķu kolonija. Tāpat ielas kaķiem karstā laikā jābūt pieejamam ūdenim, bet ziemas laikā – kastēm vai kam tamlīdzīgs, kur ielīst, lai neapsaldētu kāju spilventiņus.

Vairāki komentētāji norādīja, ka bezsaimnieka kaķi ir dažādi. Tie minkas, kuri ir dzimuši un auguši uz ielas, tur jūtas kā mājās. Taču kaķi, kurus uz ielas pieaugušā vecumā ir izmetuši bezatbildīgi saimnieki, no turienes būtu steigšus jāaizvāc, citādi viņi var ļoti ātri atvadīties no dzīves daudzu iemeslu dēļ: uz ielas ir daudz apdraudējumu, klaiņojošo kaķu kolonijas jaunpienācējus nepieņem, turklāt kaķis, kas visu laiku radis ēst tad, kad viņam dod, pats atrast barību neprot.

Kāds komentētājs pauda visai skarbu viedokli, ka uz klaiņojošajiem kaķiem no ielām tuvākajā nākotnē būtu jāpazūd, jo tie pārnēsā dažādas slimības, nokārtojas smilšukastēs, skrien zem automašīnām, izraisot satiksmes negadījumus, un rada citas problēmas. Viņaprāt, ielas minkām, kuri tiecas pēc cilvēka, jāatrod mājas, bet pārējiem, tā devētajiem "mežoņiem", kuri no cilvēka baidās un nav pieradināmi, ir tikai viens risinājums – eitanāzija.

Cits "Facebook" lietotājs norādīja, kaķis ir vienīgais mājdzīvnieks, kas pilnīgi mierīgi var izdzīvot savvaļā bez cilvēka, jo ir izcils mednieks. Viņaprāt, par ielas kaķiem nav jāuztraucas.

Kāds cits gan šo viedokli apšaubīja, uzsverot, ka vien pāris reižu dzīvē ir redzējis sētas kaķi, kas nomedījis peli vai zvirbuli. "Bez cilvēkiem, viņu atkritumiem un barotājtantiņām vairums ielas kaķu apmirtu. Tieši šī iemesla dēļ kaķu kolonijas veidojas apdzīvotās vietās, nevis meža vidū."

Iepriekšējais komentētājs atbildēja, ka, neraugoties uz to, ka ik dienu neredzam ielas kaķus ar putniņu vai citu medījumu zobos, parasts pilsētas kaķis noķer desmitiem putnu dažu dienu laikā. Kaķi gan medī klusākās vietās, nost no cilvēku acīm, un guvumu ātri notiesā, nevis staigā, ar to dižodamies. "Cita lieta, ka cilvēku dotā pārtika viņiem ļoti labi palīdz dzīvot, bet bez tās viņi noteikti nepazustu. Kāpēc gan kaķim doties prom no tādas vietas, kur ir tik daudz ēdamā?"

Vai tiešām klaiņojošie kaķi labāk izvēlētos palikt uz ielas, nekā nokļūt patversmē vai jauna saimnieka klēpī, "MansDrags.lv" jautāja speciālistiem. 

Patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone : 

"Patversmes nevar uzņemt pilnīgi visus klaiņojošos kaķus, jo tiem gluži vienkārši nepietiek vietas! Gandrīz katrā daudzdzīvokļu namu pagalmā dzīvo vairāki bezsaimnieka kaķi, daudzviet pat pie 30 – viņu Rīgā ir ārkārtīgi daudz! Lai kaķi vēl vairāk nevairotos, ir izveidota bezsaimnieka kaķu bezmaksas kastrācijas un sterilizācijas programma.

Ārpus rindas patversmē tiek uzņemti vienīgi ielas kaķi ar nopietnām traumām un mājas kaķi, kuri palikuši bez saimnieka vai izmesti uz ielas. Visbiežāk tie ir kaķi, kam bijis vientuļš saimnieks, kurš aizgājis no dzīves vai nonācis pansionātā. Īstiem mājas kaķiem uz ielas tiešām ir grūti izdzīvot.

Cilvēki, protams, domā, ka, nogādājot ielas kaķi patversmē, izdara labu darbu. Taču patiesībā visai bieži tas dzīvniekam ir "lāča pakalpojums", jo īstiem ielas kaķiem patversmē riebjas. Viņi visi sēž būros, kur ir tikai trauki barībai un ūdenim, tualetes kastīte un nav diez ko daudz vietas. Kā gan kaķis var justies labi šādā šaurībā, ja pirms tam viņš netraucēti varēja skraidīt pa plašu pagalmu?!

Tagad, vasarā, nogādāt pilnīgi veselu ielas kaķi patversmē noteikti nav labākais risinājums. Klaiņojošajiem kaķiem ir sava teritorija, pie kuras viņi ir pieraduši, savas zināmas vietas, kur cilvēki viņus pabaro, ārā ir silts… Un pieaugušus kaķus no patversmes, kā zināms, gandrīz neviens negrib adoptēt. Cilvēki dod priekšroku kaķēniem."

Dzīvnieku aizsardzības biedrības "Tutti Palīdzība dzīvniekiem" vadītāja Ingvilda Aumeistere:

"Protams, neviens klaiņojošais kaķis no meža nav iznācis. Kāds ir ielas kaķis jau padsmitajā paaudzē, kāds ir izmests pirms mēneša, bet viņi visi tur ir bezatbildīgu cilvēku dēļ.

Neviens kaķis nav vainīgs, ka ir neviena nemīlēts bezpajumtnieks, un tam nākas rakties atkritumos.

Mans uzskats ir tāds, ka kaķim, kas ir sabiedrisks, skrien pie cilvēka, tātad, visticamāk, ir izbijis mājas kaķis, kurš nezināma iemesla dēļ nonācis uz ielas, noteikti iespēju robežās ir no turienes jāaizvāc, jāatrod viņam mājas, kaut vai tādēļ, ka šāds dzīvnieks nepazīst bailes un ir pakļauts briesmām, īpaši pakļūšanai zem automašīnas riteņiem.

Īstu "mežoni", ielas kaķi n-tajā paaudzē, uzreiz var atšķirt – to neviens rokās nepaņems, un pat klāt viņam nepieies.

Arī slimu dzīvnieku būtu jānogādā pie ārsta. Cita starpā, atsevišķas pašvaldības bezsaimnieka kaķiem nodrošina bezmaksas vizīti konkrētā klīnikā.

Savukārt paaudžu paaudzēs uz ielas dzīvojošiem kaķiem tur arī ir jādzīvo ar nosacījumu, ka par tiem rūpējas, tie ir sterilizēti, kastrēti un nevairojas. Ielas kaķi ir sanitāri, un, ja atklāti, man labāk tīk desmit omulīgi bezsaimnieka kaķi zem loga, nekā pilni pagrabi un ventilācijas caurules žurku…

Zoopsiholoģe Inga Cerbule:

"Klaiņojošiem kaķiem, kuri ir dzimuši un auguši uz ielas, tur arī ir jāpaliek. Viņiem ne mazākajā mērā netrūkst cilvēka sabiedrības un mīlestības, jo nevar trūkt tā, kā nekad nav bijis.

Mēs mājas kaķus jau no mazotnes pieradinām pie savas sabiedrības, rūpēm un glāstiem, tādēļ viņi pēc tā visa tiecas. Ja šis socializācijas process kaķim mazotnē ir izpalicis, viņš it nemaz neilgojas pēc samīļošanas. Tieši otrādi – savvaļā dzimis un audzis kaķis no cilvēka baidās un vairās, dažādi cilvēka mīlestības apliecinājumi viņam izraisa vēlmi bēgt. Ielas kaķis liks lietā visus spēkus, lai izrautos no cilvēka rokām, "ieslodzīts" dzīvokļa sienās noteikti nejutīsies labi.

Stipri šaubos, vai uz ielas dzimušu un augušu kaķi vispār ir iespējams pieradināt. Diez vai tāds jebkad kļūs mīlīgs un būs bērnu draugs. Mājdzīvniekam jābūt pozitīvam kontaktam ar cilvēku jau no dzimšanas. Ja no ielas paņem pavisam mazu kaķēnu, tas gan varētu pieķerties cilvēkam.
Noteikti nevar apgalvot, ka dzīve uz ielas kaķiem būtu kāda paradīze. Bezsaimnieka kaķiem parasti ir daudz īsāks dzīves ilgums nekā istabas kaķiem, jo uz ielas tiem ir daudz apdraudējumu. Tie nereti pakļūst zem automašīnas riteņiem. Tiem uzbrūk suņi un citi dzīvnieki, ielas kaķi kaujas arī paši savā starpā. Ne vienmēr ir pieejams kas ēdams.

Tam, ka kaķi dzīvo uz ielas, būtu jābūt pagaidu situācijai. Tam nevajadzētu turpināties paaudžu paaudzēs kaut vai tādēļ, ka ielas kaķi nav attārpoti, atblusoti un vakcinēti, klaiņojošo kaķu kolonijas bieži ir infekciju un parazītu avots. Tādēļ ne pašiem kaķiem nāk par labu dzīve uz ielas, ne cilvēkiem.

Pilnīgi piekrītu, ka ielas kaķus kastrē vai sterilizē un pēc tam atlaiž atpakaļ tur, kur paņemti. Lai nodzīvo savu mūžu līdz galam, bet lai nevairojas!"

Patversmes "Dzīvnieku draugs" pārstāve Laura Karnīte:

"Ja tas ir ielas kaķis no dzimšanas, patversmē viņš jūk prātā. Tādus ir jāsterilizē, jāvakcinē pret trakumsērgu un jālaiž atpakaļ, lai dzīvo, kur dzīvojuši. Cits stāsts ir par mājas kaķiem, kurus kāds "labs" cilvēks ir izmetis uz ielas. Tie, protams, tur izdzīvot nevar.

Vēl trešais stāsts ir par kaķēniem – mājās dzimušiem un miskastēs, kāpņutelpās vai pagrabos izmestiem un arī tiem, kas piedzimst uz ielas. Tur jāskatās katrs konkrētais gadījums – ir tādi, kurus var pieradināt, bet ir tādi, kuri ir jau vismaz otrajā vai trešajā paaudzē ielas kaķi un vairs nav pieradināmi, īpaši, ja vecāki par diviem mēnešiem."