Suņu šķirnes izvēle ir ārkārtīgi atbildīgs posms katra jaunā saimnieka dzīvē. Jāņem vērā gan suņa raksturs, gan paša cilvēka dzīves ritms un iespējas, gan mīluļa kopšanas faktori (piemēram, spalvas garums) un citas īpašības. To starpā, saprotams, ir nozīmīgs arī suņa augums. Lai arī piedzimstot visi kucēni ir ārkārtīgi maziņi un ar katru dienu pieņemas spēkā, nevajadzētu pakļauties uz mīluļa skaisto, valdzinošo izskatu. Atceries, ka kucēna vecums ātri pāries, no tā drīz vairs nebūs ne miņas, bet sunītis būs ieguvis pieauguša mīluļa vaibstus.

Ne velti suņu šķirnes ir dažādas. Dekoratīvie sunīši, pie kuriem pieskaitāms, piemēram, populārais Jorkšīras terjers un mazais draiskulis čivava, ir kā radīti dzīvei šaurākā mājoklī, jo mīluļi ir neliela auguma un ērti iedzīvojas līdzās cilvēkam. Turpretim suņiem, kuri laika gaitā iegūst visai raženu augumu, dzīve četrās sienās var kļūt nogurdinoša un pat destruktīva, ja saimnieks viņiem nenodrošina visas attiecīgās aktivitātes, fizisko slodzi un treniņus prāta asināšanai.

Lūk, pie pēdējiem ir pieskaitāmi trīs skaisti un milzīgi suņi: vācu dogs, īru vilkusuns un sanbernārs. Jā, kucēna vecumā visi mazie dauzoņas tā vien aicina sevi sabužināt, samīļot un kopā padraiskoties, taču pieauguša suņa gadi var būt saimniekam pat negaidīti. Vācu dogs allaž tiek minēts starp lielākajiem un garākajiem suņiem pasaulē, turklāt šīs suņu šķirnes kontā ir arī daudzi rekordi. Savukārt sanbernārs, par kura popularitāti savulaik parūpējusies arī populārā filma "Bēthovens", ne tikai ir liels, bet arī siekalojas. Savukārt īru vilkusuns raksturots kā lielisks mājas mīlulis, kuram nepieciešama pietiekami liela slodze, lai viņš mājās justos labi.