Par lielu nožēlu, suņi, kuri ir vieni no cilvēku iecienītākajiem mājdzīvniekiem, dzīvo daudz īsāku laiku, nekā mēs – cilvēki. Viņu nāve nes īstas bēdas ģimenē, un ir grūti samierināties ar sliktajām ziņām. Suņa dzīves ilgums ir atkarīgs ne tikai no piederības kādai konkrētai šķirnei, bet arī no tā, kā saimnieki pret dzīvnieku izturas, kādos apstākļos zvēriņš dzīvo, cik bieži iet pastaigās un, protams, ko viņš ēd, vēsta "Zoopicture".
Mūsu četrkājainie draugi aug pietiekami ātri. Mēs nepagūstam ne pamanīt, kā no maza kucēna izaudzis jau pieaudzis suns, kuram ar laiku rodas arī briedums, un šis process ilgst dažus gadus. Bet tad iestājas vecums, kuru mēs nepavisam neesam gaidījuši un nekādi nevaram saprast, cik ātri tas atnācis.
Bet šajā procesā cilvēks neko nevar mainīt, taču var suņa dzīvi padarīt daudz laimīgāku un ilgāku. Bet, lai tas notiktu, par suni ir jārūpējas kopš pirmās dienas, kad kucēns ienācis ģimenē.
Vērts atzīmēt, ka trīs-piecu gadu vecumā suns ir sasniedzis pilnu attīstību. Šajā periodā attīstība ir pabeigta, un dzīvnieks sasniedz enerģiskuma maksimālo punktu. Aptuveni septiņu astoņu gadu vecumā suns pamazām sāk novecot. Ja dzīvnieks ir lielo šķirņu pārstāvis un sargs, viņš kļūst mazāk aktīvs un "dienestā" parāda arvien mazāku degsmi. Savukārt dekoratīvie sunīši šajā vecumā sāk novērtēt mieru un klusumu, viņiem sākt patikt vairāk gulēt, viņi var sākt meklēt daudz siltākas un ērtākas vietiņas.
Viens no svarīgākajiem un pat galvenajiem ilgmūžības nosacījumiem ir suņa drošība. Pamatā tas attiecas uz apstākļiem, kādi ir mājās un pastaigu laikā. Ir vērts parūpēties par to, lai mājās nebūtu pieejami nekādi bīstami un kaitīgi priekšmeti, ko suns varētu apēst un saindēties vai aizrīties. Tāpat medikamentiem jāatrodas dzīvniekam neaizsniedzamās vietās, īpaši tad, kad mājās ir kucēns.
Iemāci sunim visas nepieciešamās komandas, ar kurām tu viņu vari pabrīdināt par kādiem nelaimes gadījumiem, īpaši tas attiecas uz pastaigām ārā. Jau no kucēna vecuma seko tam, lai suns uz ielas neko neēstu no zemes, pieradini viņu būt disciplinētam. Vietās, kur ir daudz cilvēku un dzīva satiksme, centies suni turēt iespējami īsākā pavadā.
Tieši tāpat raugies, lai savlaicīgi tiktu veikta ikgadējā suņu vakcinācija, ik pa laikam atceries par attārpošanas līdzekļu lietošanu, un skaties, vai viņa kažokā nav atrodamas blusas vai ērces. Seko līdzi suņa zobu stāvoklim, lai izslēgtu vēl citas saslimšanas. Ar vecumu dzīvnieka ēdienkartē ir vērts ieviest uztura bagātinātājus, vitamīnus un pēc nepieciešamības arī medikamentus, piemēram, lai jau preventīvi novērstu locītavu iekaisumu.
Suņa ēdienkartei jābūt pareizi sabalansētai. Nekādā gadījumā tā nevar būt no saimnieka galda. Jebkurā gadījumā, suņa ēdienkartē vienmēr vajadzētu būt dārzeņiem un graudaugiem. Turklāt mīļdzīvniekam vienmēr jābūt brīvi pieejamam svaigam ūdenim, tas ir ļoti svarīgi!
Neaizmirsti, ka sunim kā gaiss ir nepieciešamas aktīvas pastaigas: sunim jāļauj brīvi izskrieties, īpaši tas attiecas uz dzīvokļos dzīvojošajiem suņiem un šeit nav svarīgi, vai suns ir mazs vai liels. Kustības – tā ir dzīve! Un īpaši aktuāli tas ir, ja runā par suņa veselību un ilgu mūžu.
Bet pats galvenais sunim ir komunikācija, jo dzīvnieks ļoti cieš, ja viņam velta nepietiekamu uzmanību. Lai dzīvotu ilgi, sunim vienmēr jājūt rūpes un mīlestība pret viņu. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par to, ka dzīves ilgums tomēr lielā mērā ir atkarīgs no šķirnes un izmēra.
Suņa šķirnes un mūža ilgums
Mazie un dekoratīvie sunīši bez īpašas spriedzes var nodzīvot līdz 14 gadu vecumam, bet, piemēram, 10 gadus vecu liela izmēra šķirnes pārstāvi jau var uzskatīt par ilgdzīvotāju. Turklāt jāņem vērā fakts, ka pat starp vienas šķirnes suņiem mūža ilgums var būt dažāds. Pēc veterinārārstu stāstītā, viņu praksē nereti var sastapt mazo un vidējo izmēru suņus, kuri nodzīvojuši jau 18 un īpašos gadījumos pat 20 gadus.
Saskaņā ar statistikas datiem, visīsākais mūžs var būt bordo dogiem vidēji pieci gadi un divi mēneši. Nedaudz ilgāk dzīvo īru vilku suņi, bladhaundi, bulterjeri un buldogi – no sešiem līdz septiņiem gadiem. No deviņiem līdz 11 ar pusi gadiem var nodzīvot bokseri, spanieli, angļu kokerspanieli, angļu seteri, skotu seteri, bobteili u.c.
Bet, lūk, afgāņu kurti, baseti, bīgli, borderkolliji, borderterjeri, čau-čau, Tibetas terjers – var nodzīvot no 12 līdz 13 ar pusi gadiem un pat vairāk. Ja vēlies, lai tavs četrkājainais draugs tevi priecētu iespējami ilgāk, varbūt ir vērts izvēlēties suņu šķirni, kas izmēros nebūs liela vai pat dekoratīvo šķirņu sunīti. Tomēr vienmēr atceries par to, ka suņa dzīves ilgums ir atkarīgs tieši no tevis – kā tu par viņu rūpēsies. Un viņa veselība vecumdienās lielā mērā būs atkarīga no tā, kādu dzīvi mīļdzīvnieks dzīvojis jaunībā.
Te vēl dažas zināmākās suņu šķirnes un ziņas par viņu vidējo mūža ilgumu. Džeka Rasela suns var nodzīvot ap 13 ar pusi gadus, tikpat arī Sibīrijas haskijs, šitcu un čau-čau, Čivava un dalmācietis– 13 gadus, amerikāņu Stafordšīras terjers – 12 ar pusi gadus, taksis – nedaudz virs 12 gadiem, pūdelis – 12 gadus, Velsas korgijs – nedaudz virs 11 gadiem, Vācu aitu suns – nedaudz virs 10 gadiem.
