'Īsta francūziete' un tēviņš ar īpašu diētu – kā dzīvo Rīgas zoodārza lauvu pāris

'Īsta francūziete' un tēviņš ar īpašu diētu – kā dzīvo Rīgas zoodārza lauvu pāris
Foto: Publicitātes foto

Kali un Cvanga – tā sauc Rīgas Zooloģiskajā dārzā mītošās lauvas. Lai arī kādu laiku Lauvu māja zoodārzā bijusi tukša un tikusi atjaunota, nu tajā mājvietu raduši divi lielie kaķi. Apmeklētājiem tie vērojami atsevišķi, taču zoodārza darbinieki jau novērojuši katra dzīvnieka raksturīgākās iezīmes un paradumus. Par lauvu dzīvi zoodārzā un viņu dienas ritmu turpinājumā stāsta zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns.

2016. gada nogalē Rīgas zoodārzā tika atklāts kapitāli pārbūvēts Lauvu mājas āra aploks. Pārmaiņas patiešām būtiskas, jo līdz tam lauvas atradās bedrē. Pēc pēdējās pārbūves milzīgā bedre ir aizbērta, aploka vidū ir izveidots paaugstinājums jeb paugurs, jeb "klints", no kurienes dzīvnieks var vērot apkārtnē notiekošo. Apmeklētāju ērtībām izveidoti trīs apjumti skatu laukumi, un tajos dzīvnieku no cilvēka atdala tikai stikls.

Kādēļ veiktas šādas būtiskas izmaiņas? Agrāk apmeklētāji varēja vērot šos majestātiskos zvēru karaļus no augšas un izjust lielu pārākumu pār tiem. Tagad lauva un apmeklētājs nostājas "deguns pret degunu" – abi ir vienādā līmenī un, ja dzīvnieks ir cieši pienācis pie stikla, tad apmeklētājs emocionāli var izjust, kāds patiesībā ir zvēru karalis. Cik tas ir liels un spēcīgs, cik milzīgas ir tā ķepas un cik iespaidīgs ir tā "smaidiņš", kad lauvam no lūpu kaktiņiem laukā paspīd varenie ilkņi. Nu vairs cilvēks nejūtas varens un pārāks...

'Īsta francūziete' un tēviņš ar īpašu diētu – kā dzīvo Rīgas zoodārza lauvu pāris
Foto: Publicitātes foto. Cvanga

Šī gada maijā Rīgas zoodārzā ieradās lauvu tēviņš Kali. Topošais zvēru karalis ir dzimis 2013. gada 9. novembrī Bāzeles zoodārzā Šveicē. Viņa vecāki ir Mbali un Okoa. Kali ir dzimis četru bērnu – brālīšu – ģimenē. Trīs no tiem Kali, Kijana un Kveli, sasniedzot pusaudžu vecumu, devās uz Dāniju (Givskudas zoodārzu), savukārt ceturtais – Kibonge – aizbrauca uz Čehiju (Lesnas zoodārzu). Pēc tam maijā Kali ieradās Rīgā. Nupat kā Kali ir nosvinējis savu ceturto dzimšanas dienu, tas nozīmē, ka ir sasniedzis pilngadību. Tiesa gan, līdz majestātiskam lauvam ar kārtīgu krēpju rotu vēl jāpaciešas, jo tās ar gadiem vēl augs un kuplos. Toties apmeklētājiem ir iespēja vērot, kā veidojas dižciltīgs lauvu tēvs.

Savukārt šī gada oktobrī no Francijas Bovālas (Beauval zoo) zooloģiskā dārza Rīgā ieradās lauvene Cvanga. Viņa dzimusi 2015. gada 12. oktobrī. Cvangai ir brāļi Virunga un Atlass, kuri joprojām dzīvo dzimtajā zoodārzā Bovālā. Arī Cvangai ir dižciltīgi vecāki – tēvs vārdā Krīgers (par godu šai lauvu pasugai Panthera leo krugeri) un mamma Malavi (par godu Āfrikas valstij Malāvijai). Cvanga vēl nav sasniegusi pilngadību, tādēļ līdz pēcnācējiem pārim vēl jāpaciešas. Pilngadība būs apmēram trīs gadu vecumā.

'Īsta francūziete' un tēviņš ar īpašu diētu – kā dzīvo Rīgas zoodārza lauvu pāris
Foto: Publicitātes foto. Kali

Abi dzīvnieki šobrīd Rīgā atsevišķi dodas āra aplokā – Cvanga rīta pusē, bet Kali pēcpusdienā. Tiesa gan, abi iekštelpās atrodas blakus voljeros, tādēļ tiem nav problēmu sapazīties, saostīties un sarunāties savā starpā. Cvanga ir mierīga lauvene, kā saka ar lauvām strādājošie kolēģi – īsta francūziete. Savukārt Kali ir nenosvērtāks un nervozāks. Kali savas ārā uzturēšanās laikā bieži laiskojas uz paaugstinājuma, lai varētu visu kārtīgi novērot. Otra viņa iemīļota vieta ir malā starp abām skatu platformām. Tādējādi Kali mēdz piešmaukt apmeklētājus. Viņi atnāk, pārlaiž paviršu skatienu ekspozīcijai un pārliecināti konstatē – "te neviena nav". Savukārt Kali, dažu metru attālumā gulšņādams, smīn savās krēpēs – re kā, neredzējāt mani (jā, zoodārzs un dzīvnieki māca apmeklētājus būt redzīgākiem). Turpretī lauvene Cvanga ik pa laikam uzspēlē futbolu. Jāpiebilst, ka bumba, ar ko spēlējas Cvanga, nav īstā futbolbumba – tā ir boja. Īstā futbolbumba iztur tikai īsu iesilsdīšanos, bet pēc tam seko "pufff".

Pusdienās katrs dzīvnieks saņem 6-7 kilogramus gaļas. Tomēr barošanā ir dažas īpatnības. Tā kā dabā ne katru dienu lauvām priekšā kārtīgs medījums, tad ik pa laikam tām sanāk iet gulēt arī ar tukšu vēderu. Toties, kad tiek pie maltītes, tad ēd un ēd, un atkal ēd. Paguļ un atkal ēd. Vienā reizē lauva spēj notiesāt līdz 30 kilogramiem gaļas. Arī zoodārzā tiek piekopts šāda tipa barošanas režīms. Svētdienas ir atslodzes dienas, savukārt trešdienās tiek pasniegta pusporcija – kārtīgs trusis. Jā, plēsēja gremošanas sistēmai ir ļoti svarīgi pārstrādāt medījuma kažoka gabalus un iekšējos orgānus. Kali barošanas režīms (no Givskudas zoodārza laikiem) ir vēl specifiskāks – trīs reizes nedēļās lauvu tēvs saņem gaļas dubulto porciju jeb 15 kilogramus. Savukārt pārējās četras dienas ir atslodze.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka