'Tie ir latviešu vai krievu kaķi?' Ikdiena britu aģentes Fifi dibinātajā patversmē 'Dzīvnieku draugs'
Foto: Shutterstock

Kaķiem ir vienalga, kādā valodā ar viņiem runā. Viņi atsaucas jūtu un ķermeņa valodai, bet tie, kas mīl dzīvniekus, vienmēr atradīs kopīgu valodu ar līdzīgi domājošajiem, neatkarīgi no viņu nacionalitātes. Par to pārliecinātas dzīvnieku patversmes “Dzīvnieku draugs” darbinieces Solvita Vība un Jūlija Tišeļnikova. Katru gadu simtiem kaķu patversmē rod gan aprūpi uz laiku, gan arī pastāvīgus saimniekus.

Pie biroja ieejas mūs sagaida melnbaltais Jaša. Gurdeni šūpojot apaļīgos gurnus, kaķis apņēmīgi izvairās no ikkatra glāsta un svarīgā gaitā dodas uz priekšu. Nevienam nerodas šaubas par to, kurš patversmē ir galvenais.

Jaša patversmē mīt gandrīz gadu. Viņu atnesa līdzjūtīgi darbinieki no kādas slēgtas kafejnīcas Raiņa bulvārī, kur kaķis bija lutināts ar kulināriem šedevriem. No liekā svara un bezizmēra ēšanas jaunajā mājvietā nācās atteikties, jo tas nodarīja kaitējumu veselībai. Pret kaprīzo un nejauko raksturu darbinieki izturējās daudz iejūtīgāk – kaķi iemitināja atsevišķā vietā biroja telpās, kur viņš jūtas kā lielais boss. Gulēt uz ceļiem un mīļoties – tas ir zem viņa lepnuma, bet būt lietas kursā par to, kas notiek – kā nu bez tā.

Pirms Jašas ofisā mita Barsiks: padzīvojušais kaķis bija ielīdis zem automašīnas, bet, kad šoferis sāka braukt, no apakšas kaķis izdvesa spalgu kliedzienu. Barsiks zaudēja vienu kāju un asti, un pēc smagas operācijas uz trim kājām nonāca patversmes birojā, kur mīlinājās ar katru apmeklētāju. Invaliditāte netraucēja Barsikam ātri atrast jaunus saimniekus. Šķiroties no sava audzēkņa, patversmes darbinieki nespēja valdīt asaras…

'Tie ir latviešu vai krievu kaķi?' Ikdiena britu aģentes Fifi dibinātajā patversmē 'Dzīvnieku draugs'
Foto: Dzīvnieku Draugs

Patversme darbojas 365 dienas gadā – bez svētkiem, brīvdienām, no rīta līdz vēlam vakaram. Piektdienā patversmē "Dzīvnieku draugs" saimnieko divas darbinieces: direktore Solvita Vība un kaķu kopēja Jūlija Tišeļņikova.

Kopumā patversmē ir pieci pastāvīgie darbinieki. Ir vēl viena kaķu kopēja un veterinārārsts ar asistentu, kuri no rīta aizbraukuši uz konferenci un uz vietas būs vien vakarā. Brīvprātīgie darba dienās parādās reti. Vairāk nekā pussimts dažāda dzimuma, vecuma, ieradumu un fiziskā stāvokļa ņaudētāju, murrātāju un lēni kustošo kaķu – tas ir nebeidzamais riņķa dancis starp kastītēm, bļodiņām, veterinārārsta kabinetu un pieņemšanas telpu. Solvita un Jūlija neapstājas ne mirkli. Mēs – viņām līdzi…

Dūmakaini pelēcīgā Lurdesa – skaista un nejauka: var mīlināties, bet pēc tam iekost pirkstā vai uzlekt virsū. Viņa ir kā patversmes atstumtā – divreiz adoptēta un divreiz nonākusi atpakaļ patversmē. Vecums krietni vien samazina cerības uz jaunu ģimeni.

Lāčuku atveda no Jūrmalas. Viņš ir no kategorijas "mazdārziņu neveiksminieks": "labie" atpūtnieki no ielas paņem mīļu kaķīti, sasilda, pabaro, bet rudenī, kad pašiem vajag aizbraukt, paaugušais ielas kaķis vairs nav vajadzīgs… Sise ir no operas kolonijas. Labdari, kas pieskata sterilizēto kaķu kompāniju pretī operai, operatīvi reaģē uz jaunu kaķu parādīšanos. Vakar patversmē pamesta kaķenīte, kas naktī dzemdējusi. Četri akli mazuļi bezpalīdzīgi pīkst. Nodevība un pateicība, cietsirdība un līdzcietība, krimināli sodāma vienaldzība un hiperatbildība pastāv līdzās uz katra soļa. Un pati patversme, kas pastāv pazemotiem, pamestiem, nodotiem dzīvniekiem, ir radusies no absolūti fantastiska cilvēciska stāsta.

Source info

Спектр.Press


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka