Apmeklētāju vieglprātības dēļ Rīgas zoo mokošā nāvē miris ziemeļbriedēns

Apmeklētāju vieglprātības dēļ Rīgas zoo mokošā nāvē miris ziemeļbriedēns
Foto: facebook.com/RigaZoo

"Pirms dažām dienām nomira ziemeļbriežu mātes Kalmes nepilnus trīs mēnešus vecs mazulis. Nomira ilgās mokās uz vetārstu operāciju galda. Nu jau briežumāte savu dēlu Merkūriju vairs nemeklē un neklīst noliektu galvu pa aploka attālākajiem nostūriem, klusi īdēdama, kā to darīja pāris dienas pēc tam, kad telēns no rīta pēkšņi saguma aploka vidū un tika aiznests uz veterināro ambulanci," vietnē "Facebook" raksta Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka, paziņojot par dzīvnieku, kas nomiris, pārēdoties apmeklētāju sniegtos cienastus.

"Sestdien kāda barjeru šķērsojusi ģimenīte, teju vai sajūsmā spiegdama, saujām bārstīja ziemeļbriežiem kraukšķīgus kartupeļu salmiņus akurāt sprīdi no liela uzraksta "Lūdzam nebarot" trīs valodās, bet es nupat parakstīju milzu rēķinu par ķērpju piegādi ziemeļbriežiem no Skandināvijas... Lai tie saņemtu pareizu, sabalansētu un sugai piemērotu barību," sašutis vēsta Zoodārza valdes priekšsēdētājs.

Portālam "Mans Draugs" Zoodārza valdes priekšsēdētājs atklāj, ka mazulis pats par sevi zoo ir problēma, jo tas visiem patīk, līdz ar to cilvēki izdomā dažādus veidus, kā pievilināt dzīvnieku pie sevis, piemēram, ar pārtikas palīdzību. "Lielie ziemeļbrieži nav tik lētticīgi, bet mazulis ir mazulis," viņš piebilst.

Līdzīgs gadījums ir bijis arī pirms diviem gadiem, kad bojā aizgājušas divas nesen piedzimušas lauku kaziņas. Zoodārza valdes priekšsēdētājs stāsta, ka mazās kaziņas bija nesen piedzimušas un vēl pārtika tikai no mātes piena, taču apmeklētāji bija nolēmuši viņas piebarot ar baltmaizi, kā rezultātā dzīvnieki ir aizgājuši bojā. "Tas, kas cilvēkiem šķiet nekaitīgs, dzīvniekam var beigties letāli. Sevišķi baltmaize, dzīvniekam nozīmē nāvi," piebilst Līdaka.

Dažādi "gardumi", ar kuriem zoo apmeklētāji nereti nolemj pacienāt tur mītošos pieaugušos dzīvniekus nobeidz palēnām, bet mazuļa kuņģi saārda daudz ātrāk. Sevišķi bīstama dzīvniekiem ir apmeklētāju iecienītā baltmaize. Līdaka atklāj, ka zoo kasieris ir novērojis, ka apmeklētāji, pirms došanās uz Zooloģiskajo dārzu, tuvējā veikalā iegādājas baltmaizes kukuli, kuru vēlāk izbaro dzīvniekiem. Tāpat cilvēki zvērus cenšas pabarot ar Rīgas zoo kioskos nopērkamajiem produktiem, kuri ir paredzēti, lai remdētu apmeklētāju, nevis dzīvnieku izsalkumu. "No vienas puses, varu saprast tos vecākus, kas vedina savus bērnus padalīties ar dzīvniekiem savu kārumu notiesāšanā. Dzīvnieciņš droši vien badā. No otras puses, man žēl to bērnu, kuriem vecāki māca, ka žogs nav žogs, ja tam iespējams tikt pāri. Varbūt viņiem māca arī to, ka iela jāšķērso tieši pie sarkanās gaismas," viņš sašutis pauž viedokli portāla "Facebook".

Līdaka atklāj, ka šobrīd, salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem, apmeklētāji ir kļuvuši apzinīgāki un daudz mazāk baro dzīvniekus. "Sabiedrība ir izglītotāka, bijusi arī citos Zooloģiskajos dārzos un saprot, ka katrā vietā ir kaut kādi savi noteikumi, kuri ir jāievēro," viņš skaidro. Taču, par spīti tam, ar šo problēmu zoo darbinieki saskaras ik dienas. Sevišķi brīvdienās, kad apmeklētāju skaits ir daudz lielāks.

Līdaka stāsta, ka viņam ir žēl, ka cilvēki vēl aizvien nesaprot, ka dzīvniekus zoodārzā ir aizliegts barot: "Man žēl arī to gandrīz 30 gadu, kurus esmu pavadījis zoodārzā un nerimstoši aicinājis apmeklētājus nekāpt pāri žogiem un nebarot dzīvniekus, kuriem lielākā problēma ir aptaukošanās, nevis barības trūkums!"

Apmeklētāju vieglprātības dēļ Rīgas zoo mokošā nāvē miris ziemeļbriedēns
Foto: Publicitātes foto

Zoodārza valdes priekšsēdētājs gan atzīst, ka ir tikai dažas vietas, kur var tikt dzīvniekiem klāt, jo lielākoties visur ir izauguši dzīvžogi, kas dzīvniekus pasargā no tieša kontakta ar cilvēkiem.

Domājot par problēmas risinājumu, Līdaka skumji stāsta: "Negribas jau būvēt tādu milzu žogu, padarot zoodārzu par dzīvnieku un cilvēku cietumu! Varbūt nolīgt apsargu vienību, kas rokudzelžos no zoodārza izraida labestības apsēstus vecākus ar vēl neko nesaprotošiem bērniem, sabojājot atpūtu katram, kas atnācis ciemos pie dzīvniekiem! Bet zoodārza misija ir saglabāt un vairot savvaļā izzūdošas dzīvnieku sugas (tostarp meža ziemeļbriežus), kā arī izglītot cilvēkus par pasaules dabas daudzveidību. Un to izdarīt cietumā nav iespējams!"

Uzstādīt kioskus, kuros var nopirkt dzīvniekiem paredzēto barību, arī neesot risinājums. "Nav tādas barības, kas der visiem dzīvniekiem. Tas, kas der ziemeļbriedim, neder mežacūkai un otrādi," stāsta Zoodārza valdes priekšsēdētājs. Viņš atklāj to, ka ir mēģināts piedāvāt apmeklētājiem iegādāties barību, kas paredzēta tikai viena veida dzīvniekiem, taču cilvēki bija nolēmuši ar to barot arī citus zoo mītošos zvērus. "Beigās sanāca tā, ka ronis peldēja, vai vismaz centās peldēt, ūdenī, kas pēc izskata atgādināja boršču," viņš skaidro.

Taču cilvēkiem nevajadzētu barot dzīvniekus, ne tāpēc, ka tas apdraud to veselību, bet arī tāpēc, ka tie var būt agresīvi un uzbrukt. "Ja mēs iedodam apmeklētājiem rokā barību, tad mēs atbildam arī par viņu drošību. Piemēram, ziemeļbriedis ar saviem lielajiem un masīvajiem ragiem var mierīgi noraut cilvēkam rokas plaukstu, kas iebāzta aplokā, lai pabarotu dzīvnieku," atklāj Zoodārza valdes priekšsēdētājs. Tāpat cilvēkiem var rasties jautājums par to, kāpēc viņi drīkst barot šo dzīvnieku, bet citu, nē. Līdaka skaidro, ka apmeklētājiem bieži nav skaidrs, ka konkrēti dzīvnieki ir agresīvi un var nodarīt skādi cilvēkam.

Vasarā Rīgas Zooloģiskajā dārzā tiek rīkota dzīvnieku publiskās barošanas programma, kuras laikā cilvēki var redzēt, kā darbinieki tos baro. Tur viņi var saņemt arī skaidrojumu par to, kāpēc apmeklētājiem pašiem nevajadzētu dzīvniekus barot. "Mēs vairāk gribam cerēt uz cilvēku saprātu, nevis dzīt iekšā vienu policistu, kas trenkā katru, kas mēģina pabarot dzīvnieku, bojājot garastāvokli arī tiem apmeklētājiem, kuriem nekas tāds nav prātā," skaidro Līdaka.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka