Jūras ērgļi Milda un Raimis Durbē būvē jaunu ligzdu

Jūras ērgļi Milda un Raimis Durbē būvē jaunu ligzdu
Foto: Kadrs no video

Tautā iecienītie Durbes iemītnieki – jūras ērgļi Milda un Raimis – ķērušies pie jaunas ligzdas būvniecības. To, kas notika ar veco ligzdu un cik ilgā laikā putniem izdosies uzbūvēt sev jaunas mājas, portālam "Mans Draugs" skaidro ornitologs un Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze.

Jau vasaras beigās "Dabas dati" forumā tiešraides skatītāji rakstīja, ka jūras ērgļu varenā ligzda lēnām sāk brukt, līdz vienā brīdī no ligzdas pāri bija palikuši tikai daži zari, bet vēlāk jau arī tie koka galotnē vairs nebija redzami. Ornitologs Jānis Ķuze stāsta, ka parasti ligzda nokrīt vienā piegājienā, un tikai retos gadījumos tā sezonas laikā lēnām "izčab". "Visbiežāk ligzdas nokrīt kopā ar visu zaru vai, nolūstot galotnei vai kādam no kritiskajiem zariem. Šajā gadījumā tā burtiski izjuka acu priekšā," viņš skaidro. Ķuze atklāj, ka sausās vasaras dēļ ligzdas materiāli ir zaudējuši saķeres spēju, kā rezultātā tā lēnām izjukusi.

Ornitologs stāsta, ka šādā situācijā ir tikai divi varianti, kā rīkoties – gaidīt, kad putni paši sāks atjaunot ligzdu, vai gaidīt, kad viņi, iespējams, pārvāksies uz citu ligzdu. Tāpat tika apsvērta arī ideja palīdzēt putniem jaunas ligzdas būvniecībā, nodrošinot tos ar mākslīgo pamatu. Apsverot visus faktorus, tika nolemts mākslīgo pamatu nebūvēt, jo koka galotne ir atbilstoša tam, lai putni bez grūtībām tur varētu uzbūvēt ligzdu, skaidro Ķuze.

Jau septembra beigās jūras ērgļu pāris Milda un Raimis atnesa pirmo zariņu, uzsākot jaunas ligzdas būvniecību. Kopš tās dienas putni ik pa laikam piegādā aizvien jaunus un jaunus zarus, veidojot ligzdas pamatu. Ornitologs gan piebilst, ka, balstoties uz kamerās redzēto, izskatās, ka šiem putniem nav iepriekšējas pieredzes ligzdas būvniecībā no nulles. "Sākumā gandrīz viss, ko viņi atnesa, krita zemē," viņš skaidro. Tagad tiešraidē var redzēt, ka putni ir izveidojuši ko līdzīgu ligzdas pamatam un uzlabojuši savas prasmes.

Jūras ērgļiem ligzdas būvniecība var aizņemt vienu vai, iespējams, pat vairākus mēnešus. "Uzskatu, ja viņi turpinās sistemātiski strādāt, tad ligzdu viņi tajā vietā uztaisīs. Tas, cik ātri viņi to izdarīs, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – viņu pieredzes un koka galotnes. Putniem tas var aizņem visu ziemu, bet tikpat labi, ja ļoti iespringst, viņi ligzdu var uzbūvēt arī mēneša laikā," viņš skaidro.

Ķuze piebilst, ka šī ir unikāla iespēja vērot ligzdas būvniecību no nulles. "Tas gadās reti, un ļoti gribētos to izmantot bez jebkādas cilvēka iejaukšanās," viņš stāsta. Arī tu vari būt šī unikālā notikuma liecinieks. To, kā jūras ērgļu pāris Milda un Raimis zariņu pa zariņam būvē savu jauno ligzdu, vari skatīties tiešraidē te un apspriest forumā "Dabas dati".

Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Tam ir gari, taisni un plati spārni, ar pirkstveidīgi izplestām lidspalvām, uz priekšu izstieptu galvu un ķīļveida formas asti, kas pieaugušiem putniem ir balta. Jūras ērgļa vidējais garums ir no 76 līdz 92 centimetriem, bet spārnu izpletums – no 190 līdz 240 centimetriem. Tas ir sastopams tikai Eirāzijā, un Eiropā tā izplatība ir fragmentēta. Šo putnu dējumā parasti ir no vienas līdz trīs olām, un gadā tie perē tikai vienu reizi, skaidro "Latvijasdaba.lv".

Jūras ērglis iekļauts Eiropas Padomes Putnu direktīvā, Bernes konvencijā, Bonnas konvencijā, un Vašingtonas jeb "CITES" konvencijā (CITES).

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka