nacisma sagrāve eiropā

Nacistu karogu pazemošana Uzvaras parādē Maskavā 1945. gada 24. jūnijā | Vida Press

Otrais pasaules karš Austrumu frontē sāka velties atpakaļ pēc Vācijas 6. armijas sagrāves pie Staļingradas 1943. gada sākumā. Vācieši šajā kaujā zaudēja vairāk nekā 840 tūkstošus karavīru, kas izcirta pamatīgu robu šis valsts militārajā spēkā. Staļingradas kauja lika Vācijai drudžaini meklēt jaunu “lielgabalu gaļu”, kā rezultātā arī okupētajā Latvijā tika dibināts leģions, kurā oficiāli brīvprātīgi, bet faktiski piespiedu kārtā sāka mobilizēt latviešu jaunekļus.

Hitlera pēdējā cerība gūt izšķirošos panākumus Austrumu frontē bija Kurskas kauja, kas notika 1943. gada jūlijā. Faktiski kauja noslēdzās ar nešķirtu, bet Vācija zaudēja tika daudz militārās tehnikas un dzīvā spēka, ka vairs neatguva iniciatīvu cīņās ar PSRS un turpmāk tikai atkāpās. Jau 1943. gada 9. jūlijā sabiedrotie izsēdas Sicīlijā, bet 1944. gada 6. jūnijā arī Francijas piekrastē Normandijā, atklājot pilnvērtīgu otro fronti pret nacistisko Vāciju, kurai karošana divās frontēs noveda pie neizbēgamas katastrofas.

Sabiedroto desants Normandijā - vēsturiski kadri
ASV spēku izcelšanās Eiropas krastos, 1944. gada jūnijs | Arhīvs

1945. gada sākumā Vācija bija ielenkta. No rietumiem uzbrukumā devās sabiedroto spēki, kas marta vidū šķērsoja Reinu, bet aprīļa beigās sasniedza Elbu, kur satikās ar padomju armijas daļām, tādējādi sašķeļot Vāciju divās daļās. Rietumu sabiedroto galvenais mērķis nebija Berlīnes ieņemšana, kā dēļ galvenā “kara trofeja” tika padomju armijai. Padomju armijas vienības pirmās Lielvācijas teritorijas “atbrīvoja” jau 1944. gada rudenī. Viens no pirmajiem vācu ciematiem, kur iesoļoja padomju karavīri, bija Nemmersdorfa (tagad – Majakovska) Austrumprūsijā. Ciematā padomju armija nogalināja aptuveni 70 vietējos iedzīvotājus, tādējādi sākot nežēlīgo izrēķināšanos ar okupētās Lielvācijas civiliedzīvotājiem. Kopumā līdz Berlīnes krišanai 1945. gada maijā padomju karavīri izvaroja aptuveni divus miljonus vācu sieviešu. 1945. gada sākumā aptuveni trīs miljoni padomju karavīru sāka virzīties Berlīnes virzienā, ar kaujām tika sasniegta Odera, bet 20. martā sākās kauja par Berlīni.

Vēsturiski kadri: 70 gadi kopš Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas

Tā kā trīs vai četri lempīgie mundieri nekavējoties ieinteresējās par Grefa atraitni, kokainajā sabiedrībā radās zināma rosība. Grefiene, kura pēc gara gavēņa un pēc tam sekojušas ilgas atraitnības nekādi nebija gaidījusi tik sparīgu uzbrukumu, sākumā vēl paklaigāja aiz pārsteiguma, taču tad itin drīz sarada ar to stāvokli, kurš viņa bija jau bezmaz aizmirsies.

Jau Rasputinā biju lasījis, ka krievi mīl bērnus. Mūsu pagrabā man bija lemts to piedzīvot. Marija drebēja bez kāda iemesla un nemaz nespēja aptvert, kāpēc tie četri, kuriem nav nekā kopīga ar Grefieni, atstāj Kurtiņu sēžam viņai klēpī, nevis paši uz maiņām ieņem tajā vietu, nē, tie pat glāsta Kurtiņam galvu, saka viņam dadada un abiem ar Mariju pliķē pa vaigiem.

Ginters Grass, izvarošanas aina no "Skārda bungām"

Padomju kareivji soļo cauri atbrīvotajai Polockai Baltkrievijas PSR | Arhīvs

Austrumu frontē krīt Bratislava, Kēnigsberga, Vīne, rietumu frontē Buhenvaldes, Belzenas un Dahavas nometnes, Itālijā - Boloņa. Himlers un Gērings atsakās pakļauties Hitleram, kurš, visu līdzgaitnieku nodots, veic pašnāvību 30. aprīlī. Musolinī tiek notverts un nošauts dažas dienas argāk.

25. aprīlī rietumu sabiedroto armijas un padomju spēki sastopas vēsturiskajā rokasspiedienā pie Elbas. Vāciju no abām pusēm ir caurgājis uzvarētāju karaspēks.

Foto: Pirms 70 gadiem Kēnigsberga krita Sarkanās armijas rokās
Atsevišķu pazīstamāko nacistu nometņu mirušo skaits: Aušvice - Birkenava - ~ 1,1 miljons Treblinka - ~ 900 tūkstoši Štuthofa - > 85 tūkstoši Bergena - Belzena - ~70 tūkstoši Buhenvalde - > 56 tūkstoši Dahava - > 32 tūkstoši
Viena no pēdējām Hitlera fotogrāfijām. Aviācijas izpalīgu uzmundrināšana 1945. gada 20. aprīlī.

Kara liktenis faktiski jau bija izšķirts līdz ar Berlīnes krišanu un fīrera nāvi, taču pirmajās maija dienās notika izlēmīgas darbības, lai nostiprinātu ietekmes zonas pēckara kārtībā. Piemēram, Tito spēki ieņēma Triestas ostu Itālijā, lai tajā neienāktu rietumu sabiedrotie, savukārt PSRS arestēja uz sarunām par Polijas nākotni ieradušos poļu politisko eliti.

Nozīmīgākais maija sākuma notikums ir 3. maija kapitulācija rietumu frontē, kuru no reiha puses veica admirāls fon Frīdeburgs, bet no sabiedroto puses pieņēma britu maršals Montgomerijs. Leģendāra kļuvusi frāze, ko maršals atbildējis vāciešiem, kuri bailēs no krievu zvērībām prasījuši, lai ar šo padošanos tiktu pieņemta kapitulācija arī austrumu frontē. "Nē, noteikti nē! Jums jāpadodas arī krieviem". Tas pagarināja karu par vēl četrām dienām.

#Ziņas1945: Hitlers ir miris
Admirālis fon Frīdeburgs kapitulē britu maršalam Montgomerijam 3. maijā | Arhīvs

Vēl vairākas dienas pēc tam, kad 1945. gada maijā padomju karavīri bija ielauzušies Trešā reiha galvaspilsētā Berlīnē un uzkāpuši uz Reihstāga jumta, Latvijā, Kurzemes pussalā, esošie vācu spēki nebija padevušies. Pussalā, kuru no visām pusēm apņēma jūra un padomju karavīri, tobrīd atradās 42 Trešā reiha vācu armijas ģenerāļi, 8028 virsnieki, 181 032 vērmahta kareivji, kā arī aptuveni 23 tūkstoši latviešu puiši, kuri bija mobilizēti gan latviešu leģionā, gan citās vācu armijas vienībās. Ielenktais Kurzemes cietoksnis izveidojās 1944. oktobrī, kad Sarkanā armija cauri Lietuvas teritorijai sāka uzbrukumu Klaipēdai, kuru 16. oktobrī arī sasniedza. Tādējādi Kurzemē esošajām vācu armijas vienībām ceļš uz Vāciju tika atgriezts. Pieaugot Sarkanās armijas spiedienam, armiju grupa Ziemeļi nocietinājās Kurzemes pussalā, kur arī turpmākos astoņus mēnešus līdz pat Lielvācijas kapitulācijai noturējās nesakauta. Kurzemē esošās vienības pavēli par kapitulāciju saņēma 8. maijā no pulksten 14.00. Ja vācu vienības 9. maijā ar baltajiem karogiem organizēti padevās padomju armijas gūstā, liela daļa latviešu leģionāru ar ieročiem rokās turpināja cīņas pret okupantiem Kurzemes mežos.

#Ziņas1945: Cīņa par katru pēdu zemes - Kurzemē notriec piecas lidmašīnas
Video: Vācu armijas kapitulācija Kurzemē, 1945. gada 8. maijs
Latviešu leģionāri 1943. gada 18. novembra parādē | Arhīvs

7. maija rītā Francijas pilsetā Reimsā sabiedroto karaspēka virspavēlnieka ģenerāļa Dvaita Eizenhauera štābā vācu ģenerālis Alfrēds Jodls parakstīja Vācijas bezierunu kapitulāciju, kas stājās spēkā nākamajā dienā. Dokumentu paraksta arī padomju pārstāvis, ģenerālis Ivans Susloparovs. Tas gan neapmierināja Padomju Savienības līderi Josifu Staļinu, kurš pieprasīja kapitulācijas aktu parakstīt vēlreiz, 8. maijā Berlīnē. Viņaprāt, Vācijas kapitulācija ir jāpieņem Sarkanajai armijai, kas iznesa galveno cīņu smagumu. Lai arī Berlīne jau ir kritusi, turpinās cīņas Čehoslovākijā un Dienvidslāvijā, vācu karaspēks joprojām ir Kurzemē, Norvēģijā, Dānijā un daļā Itālijas. Arī vācu zemūdenes vēl veic pēdējos reidus un torpedē sabiedroto transporta kuģus.

#Ziņas1945: Vācu spēki Rietumeiropā paraksta padošanos
Vācu militārās kuģubūves lepnums - zemūdene U-17 | Arhīvs

Lielbritānija paziņo par Vācijas kapitulāciju, Londonas ielās sākas svinības. Padodas pēdējie vācu krasta apsardzes nocietinājumu garnizoni Francijā, kapitulē vācu spēki Čehoslovākijā. Kurzemē no Liepājas ostas uz Vāciju dodas 92 dažāda izmēra kuģi, kas evakuē 18 tūkstošus vācu karavīru. Ziņas par Vācijas padošanos sasniedz arī Berlīnē esošos padomju spēkus, kas steidz meklēt alkoholu un ļauties neprātīgai jautrībai.

Padomju karavīri paceļ karogu virs reihstāga, 1945. gada 2. maijā | Arhīvs

Uz Berlīni ar lidmašīnu tiek nogādāts vācu armijas ģenerālfeldmaršals Vilhelms Keitels, kuram pēc padomju spēku pieprasījuma vēlreiz ir jāparaksta Vācijas bezierunu kapitulāciju PSRS un Rietumu sabiedrotajiem. Keiteli aizved uz Padomju savienības maršala Georgija Žukova štābu Karlshorstā, Austrumberlīnē, kur īsi pirms pusnakts sākas kara beigu cēliens. Kad kapitulācija ir parakstīta, maršals Žukovs savu virsnieku aplausu pavadībā metas dejot. 2. pasaules karš Eiropā ir beidzies.

Video: Uzvaras svētki Rīgā, 1945. gada maijs
Maršals Keitels paraksta bezierunu kapitulācijas aktu, Nacistu Reihs ir beidzot pagalam | Arhīvs

Lai gan maldīgi tiek uzskatīts, ka pēdējie šāvieni Eiropā izskanēja ne vēlāk kā 9. maijā, nacisti vēl dažas dienas cīnījās atsevišķās vietās Prāgā, padomju armija iesaistījās apšaudēs, mēģinot aizkavēt vlasoviešu aizbēgšanu uz amerikāņu sektoru, lai izvairītos no Staļina atriebības, līdz pat 15. maijam turpinājās kaujas Slovenski Gradekā Dienvidslāvijā, 16. maijā padevās vācu garnizons Bornholmas salā, Dānijā, kurš neklausīja admirāļa Denica pavēlei kapitulēt. 18. maijā Denics oficiālā karaspēka komandiera dokumentā pauda šausmas par nāves nometnēm un paziņoja, ka armija nav zinājusi un nevar būt atbildīga par nacistu zvērībām. Tomēr 23. maijā tiek arestēta visa Denica valdība, Špēru ieskaitot. Artestē arī Gēringu un Himleru, kuram izdodas norīt cianīda kapsulu.

Fotoreportāža: Japānā piemin Hirosimas bombardēšanu
Daži zīmīgi 1945. gada vasaras datumi: 29. maijs - Hamsuna arests 11. jūlijs - Rietumberlīni atdod amerikāņiem un angļiem 21. jūlijs - Potsdamas konference, lēmums nomest atombumbu 6. augusts - Hirosima 15. augusts - nāves spriedums Petēnam 2. septembris - Japāna padodas, kara beigas
Atombumbas sprādziens virs Hirosimas 1945. gada 6. augustā | Arhīvs

Mēdz teikt, ka 2. pasaules karš, piemēram, Austrumeiropā beidzās tikai 1989. gadā, bet Baltijā 1991. gadā, kad sabruka tā saucamais "sociālisma bloks". Katrā ziņā kari Korejā, Vjetnamā, Afganistānā, kā arī aukstā kara atmosfēra un bruņošanās sacensības bija skaidras 2. pasaules kara atbalsis, kuras nebeidzās vēl 40 - 50 gadus. Adenauera un viņa pēcteču viltīgajai politikai izdevās no pelniem atdzīvināt Vāciju un padarīt to par spēcīgāko kontinenta ekonomiku. Līdz septiņdesmitajiem - astoņdesmitajiem gadiem Eiropā joprojām valdīja tādi diktatori kā Salazars un Franko (rietumos), vai Tito un Čaušesku (austrumos), tika piedzīvotas 1956. gada Ungārijas un 1968. gada Čehoslovākijas traģēdijas, taču īsts karš Eiropā notika tikai vienreiz - deviņdesmitajos gados Balkānos.

Arhīva video: Rīgā atgriežas Latviešu korpusa karavīri, 1945. gads
Komunisma gals Rumānijā: kā pirms 25 gadiem nošāva Čaušesku un viņa kundzi
Eiropas karte 1938. gadā Eiropa 1938. gadā Eiropas karte 1988. gadā Eiropa 1988. gadā
Brandenburgas vārti Berlīnē, kuru sadala mūris, 1985. gads | Vida Press