Projektu atbalsta

"Līvu no latvieša nodalīt nav iespējams"

Ģirts Gailītis no Salaspils

Ģirts Gailītis no Salaspils ir līvs, par ko liecina arī ieraksts pasē. Viņš ir arī Salaspils jauktā kora “Loja” diriģents, kora, kas dzied lībiešu dziesmas, pēta, kopj un kultivē lībiešu valodu un kultūru.

Pirms vienpadsmit gadiem, kad Salaspilī tika izveidots jauns koris, tika meklēts, kādos tautastērpos piedalīties Dziesmu svētkos. Pētot, kādi tērpi bijuši senatnē Salaspils pusē, visskaistākie kora dibinātājiem likušies tie, kādus līvi Daugavas krastos valkājuši pirms tūkstoš gadiem. Tā nu izvēle krita par labu tieši līvu arheoloģiskajiem tautastērpiem.

“Kad tērpus bijām izvēlējušies, likās, ka vajag ne tikai ārējo tēlu, bet arī saturu. Un tā mēs sākām mācīties valodu, tautasdziesmas, sākās pētnieciskais darbs, kora mūzikas meklēšana un digitalizēšana,” kora pirmsākumus atceras Ģirts. “Esam izveidojuši lībiešu kora mūzikas mājaslapu, kurā var gan notis dabūt, gan noklausīties dziesmas, gan uzzināt, kā vārdi pareizi jāizrunā.”

Uz jautājumu, cik tad korī “Loja” ir lībiešu, Ģirts atbild, ka ir gan lībieši, kam tas ir pasē ierakstīts, gan tādi, kuros plūst līvu asinis. Un vēl “līvu skartie”. Šis jēdziens radies korī un apzīmē cilvēkus, kam nav tiešas saiknes ar līviem, bet kas, vienu reizi apmeklējuši kādu no līvu pasākumiem, nes sevī daļiņu zināšanu, uz nākamo pasākumu paņem jau līdzi vēl kādu, un tā “līvu skarto” pulks aug augumā.

“Statistiski līvu skaits ir audzis, un daudzi no tiem, kas dzied korī, tautas skaitīšanā kā savu tautību norādījuši – līvs,” skaidro Ģirts. “Ir arī jaunas lībiešu ģimenes, kur bērniem līdztekus latviešu valodai no agras bērnības tiek mācīta līvu valoda. Tas process neapstājas, un par to ir liels prieks.”

Vaicāts, kā pareizi izrunājams tautas nosaukums – “lībieši” vai “līvi’, Ģirts paskaidro, ka abi nosaukumi ir pareizi, jo vārds “lībieši” cēlies no krievu hronikām, kur līvi saukti par “либь”, savukārt līvu valodā tautas apzīmējums ir “līvlizt”, kas vācu hronikās parādās kā “liven”.

Kora dalībnieki līvu kultūru un identitāti kopj un attīsta, ne tikai dziedot kora dziesmas, bet arī pašu rokām darinot tautastērpus. Kostīmi tiek veidoti tieši tādi, kādus Salaspils pusē lībieši nēsājuši, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi. Un arī tērpu darināšanas process ir maksimāli pietuvināts tam, kā tērpus darināja senie līvi.

Kora dalībnieki līvu kultūru un identitāti kopj un attīsta, ne tikai dziedot kora dziesmas, bet arī pašu rokām darinot tautastērpus. Kostīmi tiek veidoti tieši tādi, kādus Salaspils pusē lībieši nēsājuši, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi. Un arī tērpu darināšanas process ir maksimāli pietuvināts tam, kā tērpus darināja senie līvi.

"Mēs paši darinām lielāko daļu no mūsu tērpiem – sašujam vamžus, bikses, autus, zābakus darinām pašu rokām, jostas, maciņus, matu lentes, galvas lakatus, un arī kroņus paši gatavojam. Katram sieviešu tērpam klāt ir kaklā karināmas ķēdes, kas sastāv no trim tūkstošiem riņķīšu, un arī tās pagatavo meitenes pašas."

Taujāts, ar ko līvs atšķiras no vidējā latvieša, Ģirts paskaidro, ka strikti līvu no latvieša nodalīt nav iespējams, jo gadu simtiem latviešu tauta sevī ir asimilējusi tautas, kas mitušas tagadējās Latvijas teritorijā, tostarp arī līvus. Līvos visas latviešu īpašības esot daudz izteiktākas, pārspīlētākas – ja kašķīgs, tad desmitreiz vairāk nekā latvietis, ja iesūnojis, tad līdz galam.

“Latvijā nav nodalīti Daugavas līvi no Vidzemes vai Kurzemes līviem. Visi gan kopā darbojas, gan arī katrs rīko pasākumus atsevišķi,” par Latvijas līvu kopību stāsta Ģirts. “Reizi gadā, augusta pirmajā sestdienā, Mazirbē līvu svētkos visi sabraucam kopā un viens otru iepazīstam tuvāk. Piedalās ģimenes pat trijās paaudzēs, dzied, mācās valodu, darbnīcās apgūst rokdarbus.”

Uz jautājumu, ar ko Mežaparka Lielajā estrādē uz kopējā fona atšķiras kora “Loja” dalībnieki, Ģirts atbild, ka galvenā atšķirības pazīme ir tērpi. Lībiešu tērpu kļūst arvien vairāk, un tāpēc ir liels prieks lielajā daudzu tūkstošu dziedātāju kopumā atrast līvu un ilgi skatīties un priecāties. “Turklāt “Lojas” meitenes ir skaistas un ir pamanāmas pa gabalu,” piebilst Ģirts.

“Tas ir liels spēks, kas liek nākt kopā un dziedāt Dziesmu svētkos, tā ir milzīga enerģija, kas akumulējas, tik liela, ka debesis atveras,” Dziesmu svētku saviļņojošajā enerģijā dalās Ģirts. “Tas nav mākslīgs spēks, un, ja tu neesi to izmēģinājis, to noteikti vajag izjust, jo, kad vienreiz to esi izjutis, gribēsies vēl un vēl un tevi atkal vilks tajā iekšā.”