Projektu atbalsta

"Noskriešanās tāda, it kā pats būtu visu dienu dejojis uz laukuma" 

Ivars Balgalvis no Brocēniem 

Ivaram Balgalvim no Brocēniem Latvija simtgades Dziesmu un deju svētki būs trešie, kuros viņš piedalās kā pašvaldības šoferis, bet līdz tam Ivars trijos svētkos, arī Rīgas astoņsimtgades reizē, piedalījies kā dejotājs.

Dejotāja gaitas Ivars sācis uzreiz pēc atgriešanās no armijas, kad kādas lauku skolas direktore izveidojusi un vadījusi kolektīvu, kurā pierunājusi dejot arī Ivaru. Kolektīvs, kurā dejojuši vien seši pāri, jau pēc diviem mēnešiem beidzis pastāvēt, taču dejošana Ivaram tik ļoti gājusi pie sirds, ka viņš iestājies Saldus vidējās paaudzes kolektīvā “Bandava”, kurā nodejojis aptuveni desmit gadus.

Šobrīd Ivars Dziesmu un deju svētkus var salīdzināt no dalībnieka un organizatora skatpunkta: “Kā dalībnieks tu jūties mazliet brīvāk. Kad esi dejotājs, tev nav jādomā par organizatoriskiem jautājumiem, par dalībnieku drošību, jo ir kāds cits, kas to visu izdara tavā labā.”

No dejotāja pieredzes Dziesmu un deju svētkos Ivars atceras ne tikai svētku mēģinājumus un koncertus, bet arī jautro nakts dzīvi, kas ir neatņemama katru svētku sastāvdaļa. Savulaik kādā Rīgas skolā, kurā nakšņojuši Saldus dejotāji, viņi atklājuši, ka pa klases logu var izkāpt uz ēdnīcas jumta, uz kura tad iznesti arī skaļruņi un katru nakti notikušas jautras balles, kas gan netraucēja jau nākamajā dienā ar pilnu atdevi piedalīties svētku pasākumos. Nākamajos svētkos, kad atkal nakšņojuši tajā pašā klasē, logiem rokturi jau bijuši noņemti.

Kā interesantu Ivars atzīmē arī ikdienas sadzīvi svētku laikā, kad kolektīvs, kurā ir vairāk nekā 20 dalībnieku, tiek izmitināts vienā klasē, kurā kopā gan guļ, gan ēd, ko nu katrs paņēmis no mājām līdzi. 

Ar deju kolektīvu savulaik Ivars izceļojis gan tuvākas, gan tālākas ārzemes, un, lai gan dzīve iegrozījusies tā, ka dejošana bija jāpārtrauc, tomēr dalību Dziesmu un deju svētkos Ivars turpina – šobrīd viņš kā pašvaldības šoferis piedalās svētku organizēšanā.

Brocēnus gaidāmajos svētkos pārstāvēs trīs kori, trīs deju kolektīvi, viena folkloras kopa, viena tautas mūzikas kapela un viens amatierteātris, kopā 208 dalībnieki.

Name Surname

Ivars piedalās svētku sagatavošanas procesos, vedot Brocēnu novada koordinatori uz semināriem Rīgā, apmeklējot novada kolektīvu mītnes skolas Rīgā, palīdzot risināt jautājumus, kas saistīti ar dalībnieku izmitināšanu, ēdināšanu un transportēšanu.

Dalībnieki un kolēģi Ivaru raksturo kā izpalīdzīgu, pretimnākošu, ar labu humora izjūtu, kā cilvēku, kurš spēj rast risinājumus dažādām problēmām. Uz Ivaru var paļauties – viss tiks izdarīts laikā un labi.

Pats Ivars stāsta, ka bieži vien kā šoferim sanāk visu dienu nobraukt, ja, piemēram, kāds aizmirsis zābakus vai kāda – brunčus. Tieši viņš ir tas, kurš brauc un ved šīs lietas, un noskriešanās sanāk tāda, it kā pats būtu visu dienu dancojis. 

Tomēr Ivars nesūkstās, jo Brocēnu dejotāji, tāpat kā visi dejotāji Latvijā, dejo no sirds un dvēseles, viņiem patīk to darīt, tāpēc arī viņam patīk palīdzēt un arī šādā veidā piedalīties svētku norisē.

Runājot par Brocēniem, Ivars uzsver, ka pilsēta pēdējos gados ir mainījusies, kļuvusi sakopta, ir izveidots tirgus laukums, ziedu skvērs, izveidota jauna labiekārtota peldvieta, tiek plānota jaunas estrādes izbūve, kur uzstāties Brocēnu novada kolektīviem. Tas savukārt piesaista jaunus cilvēkus, kas izvēlas nevis pamest pilsētu, bet palikt Brocēnos un piedalīties pilsētas atjaunošanā, labiekārtošanā un sabiedriskajā dzīvē, tostarp arī pašdarbības kolektīvos.

Uz jautājumu, kāpēc mums tik īpaši ir Dziesmu un deju svētki, Ivars, ilgi nedomājot, atbild: “Latviešiem svarīga ir kopā būšana, tas, ka mēs varam tādus svētkus uzrīkot. Tie ir īpaši ar to, ka mēs protam saliedēties un izveidot grandiozus svētkus – lielajā deju placī izveidot visus tos zīmējumus. Mēs varam to izdarīt ar tik lielu cilvēku skaitu, un ar katru gadu dalībnieku skaits kļūst lielāks.”