Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
10. Oktobris  | 1957

1957. gads: Atklāts Akmens tilts, orbītā dodas Laika

Attēls no grāmatas "Dzintarzeme Latvija", 1960. gads

1957. gadā Latvijā parādījās pirmie “Moskvič” otrās paaudzes automobiļi. Tika atklāts jaunais Oktobra tilts (tagad Akmens tilts) pār Daugavu un dibināts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, kas visus padomju gadus bija pirmais un vienīgais šāda veida muzejs PSRS. Sāka iznākt vakara avīze “Rīgas Balss”. Novembrī no Mangaļiem uz Vecāķiem sāka kursēt pirmais Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens, savukārt fabrika “Laima” uzsāka šokolādes konfekšu ar liķiera pildījumu “Prozit” ražošanu.

Profesors Pauls Stradiņš (no kreisās), iekārtojot Medicīnas vēstures muzeju. Rīga, 1957. gads. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Augustā PSRS īstenoja pasaulē pirmo sekmīgo starpkontinentālās ballistiskās raķetes startu – “R-7”, bet oktobrī palaida orbītā pirmo Zemes mākslīgo pavadoni “Sputņik-1”. Novembrī tam sekoja “Sputņik-2”, kurā atradās pirmais dzīvnieks, kas nonācis kosmosā, – suns Laika.

Decembrī notika pirmais ASV mēģinājums palaist Zemes mākslīgo pavadoni – raķeti "Vanguard TV3", tomēr tā uzsprāga starta laukumā.

20. decembrī notika pirmais “Boeing 707” lidmašīnas lidojums.

"Mākslīgais mēness" jeb pirmais Zemes pavadonis

10. oktobrī laikrakstā “Pionieris” lasāms: “Pagājušo piektdien pirmo reizi cilvēces vēsturē Padomju Savienībā palaists pirmais Zemes mākslīgais pavadonis! Tas joņo ap zemeslodi ar milzīgu ātrumu un aplido to pusotrās stundās. Bet šis ceļš ir gandrīz 45 000 km garš! Visā pasaule apbrīno padomju zinātnieku Varoņdarbu.

Pirmo Zemes mākslīgais pavadonis "Sputņik-1". Foto: Vida Press

To palaida ar lielas modernās raķetes palīdzību. Šādu raķešu jeb reaktīvo dzinēju technikas pamatlicējs bija lielais krievu zinātnieks un izgudrotājs Konstantins Ciolkovskis. Viņa projektus tolaik izsmēja, uzskatot tos par fantastiskiem. Tikai nedaudz draugu viņu atbalstīja. Mūsu dienās piepildās Ciolkovska paredzējumi. Viņa reaktīvā dzinēja aprēķinus atzīst padomju, kā arī ārzemju zinātnieki un inženieri, un tie likti pamatā moderniem reaktīviem dzinējiem. Vairs neviens nesmejas par projektu lidojumam uz Mēnesi vai Marsu, bet visi, it sevišķi mūsu jaunatne, seko ar lielu interesi un sajūsmu paziņojumiem par jauniem panākumiem raķešu būvē.”

Tikmēr žurnāls “Zvaigzne” raksta par šī sasnieguma atskaņām ārzemju presē. ““Un tomēr mēs pirmie!” Ne karam, bet zinātnes miera darbam mūsu valstī palaists Zemes mākslīgais pavadonis. Izsviests 4. oktobrī 900 km augstumā, šis “mākslīgais mēness”, kā to sauc Amerikas prese, septiņas reizes diennaktī ar gandrīz 29 tūkstoš km ātrumu stundā šķērso Amerikas Savienotās Valstis no ziemeļiem uz dienvidiem. Bet taču vēl pavisam nesen Amerikas prese krustām šķērsām izrakstījās par padomju zemes zinātnes un technikas atpalicību!

Pirmais dzīvnieks, kas nonācis kosmosā – suns Laika. Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ko Amerikas prese raksta šodien? “New York Herald Tribune” ar rūgtumu konstatē, ka Zemes mākslīgais pavadonis, pārlidojot rajonus pat netālu no Vašingtonas, atstājot “atvēsinošu” iespaidu uz Amerikas vadītāju prātiem, un piebilst, ka šis fakts liecina par “Amerikas smagu sakāvi. Padomju mākslīgā Zemes pavadoņa eksistence nozīmē, ka mēs esam zaudējuši savu bijušo pārākumu”. Amerikāņu aģentūra “International News Service” ziņo no Vašingtonas, ka “valsts departamenta vadītāji privātās sarunās atzīst, ka, realizējot Zemes mākslīgā pavadoņa startu, PSRS panākusi ASV lielu diplomātisku sakāvi”. “New York Times” ir spiesta pateikt jau objektīva rakstura patiesību, kas saskan ar faktisko stāvokli mūsu zemē:

"Šis Padomju Savienības panākums pirmām kārtām skaidri rāda, ka te darīšana ar mūsdienu zinātnes un technikas īstu varoņdarbu. To varēja panākt tikai valsts, kuras rīcībā pirmklasīgi zinātniski-techniskie kadri un pirmklasīgi apstākļi ļoti plašās zinātnes un technikas nozarēs – matemātikā, fizikā, ķīmijā un metalurģijā, ja gribam nosaukt tikai vissvarīgākās nozares."

Tas vēlreiz liecina, kāds spēks, kāda ražošanas kultūra, kāds augsts līmenis ir padomju technikai un zinātnei. Rit diena pēc dienas, bet pasaule vēl nav pieradusi pie sensācijas, kas piedzima šā gada 4. oktobrī. Šodien vēl grūti pateikt, cik ilgi Zemes mākslīgais pavadonis atradīsies gaisā. Agri vai vēlu gaisa pretestības (kaut arī ļoti niecīgas) dēļ tas nolaidīsies zemāk un zemāk, iekļūs blīvākos gaisa slāņos un sava milzīgā ātruma dēļ uzliesmos tur kā krītoša zvaigzne. Kamēr tas vēl joņo pa savu trajektoriju, zinātnieki, uztverot tā signālus, gūst ārkārtīgi vērtīgas ziņas par kosmosu. Bet jau šodien padomju speciālisti dienām un naktīm strādā pie problēmas, kā radīt tādu Zemes mākslīgu pavadoni, kas, cilvēka gribas vadīts, ne tikvien kā uzlidos fantastiskos augstumos, bet arī atgriezīsies vesels un neskarts atpakaļ uz Zemes, lai tieši nodotu cilvēcei tik svarīgās ziņas par apstākļiem un režīmu, kāds valda pasaules izplatījumā, ziņas, kas nepieciešamas, lai jau mūsu paaudzes cilvēki drošos raķešu kuģos varētu izrauties kosmosa telpā.”

Jauni saldumi Oktobra svētkiem

Presei dota iespēja ieskatīties saldumu ražotāju piedāvājumā svētkiem: “Daudz konfekšu un cepumu ik dienas pārdod mūsu veikali. Tomēr sevišķi bagātīga saldumu izvēle būs Oktobra svētku dienās, kad veikali saņems vairākas pilnīgi jaunas konfekšu un saldumu šķirnes gaumīgos iesaiņojumos. Cik bagātīgs un daudzveidīgs ir svētkiem paredzēto saldumu klāsts, to vakar varējām pārliecināties konditorejas fabrikā “Laima”. 

Viens no Rīgas konditorejas fabrikas "Laima" cehiem. Priekšplānā darbinieces ar konfekšu izlasēm. Rīga, 1955. gada 24. janvāris. Foto: Jevgeņijs Jasenovs/Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Te notika “Laimas”, “17. jūnija” un “Uzvaras” svētkiem sagatavotās produkcijas skate, kurā piedalījās arī Latvijas PSR Ministru padomes, Tautas saimniecības padomes un citu organizāciju un iestāžu pārstāvji. Fabrikas “Laima” kolektīvs skatē demonstrēja četrpadsmit jauna veida izstrādājumus. Lielu interesi radīja šokolāde “Veselība”, kas barojoša un piemērota sportistiem, kā arī šokolādes figūriņas “Tautu meita”, “Lācītis”, “Vistiņa”, “Zaļā varde”. Daudz pārsteigumu svētkiem sagatavojusi arī fabrika “Uzvara”. Tās ražojumi svētku dienās veikalos parādīsies krāšņās dažādas krāsas zamša papīra kārbiņās ar baltiem ornamentiem. Izstrādātas arī vairākas jaunas karameles. Tā interesanta karameļu kārbiņa “Jautrais zoodārzs”. “Uzvara” izgatavojusi arī vienkāršas konfekšu paciņas dāvanām bērniem. Divpadsmit jaunus produkcijas paraugus demonstrēja fabrika “17. jūnijs”. To vidū interesantas marcipāna figūriņas un riekstu vafeles. Šādas dāvanas saņemot, iepriecināts būs katrs jaunais padomju pilsonis. Fabrika “17. jūnijs” svētku dāvanām sagatavojusi arī vairākas oriģinālas cepumu kārbas, dažādus marcipāna un šokolādes izstrādājumus. Skates dalībnieki republikas saldumu ražotāju devumu svētkiem novērtēja atsaucīgi, ierosinot ievērojami palielināt izlaižamās produkcijas daudzumu, kā arī vairāk dot produkcijas mazākās un līdz ar to lētākās kārbiņās.”

Rīgas konditorejas fabrikas "17. jūnijs" marcipāna ceha darbinieces krāso marcipāna figūriņas. Rīga, 1957. gada 25. janvāris. Foto: Jevgeņijs Fadejevs/ Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Laikraksts “Cīņa” ziņo par jaunumiem no fabrikas “Laima”: “Gandrīz 30 tonnas dažādu konditorejas izstrādājumu ik dienas ražo fabrika “Laima”. Plašs ir arī tās produkcijas sortiments. Šeit izstrādā vairāk nekā 160 dažāda nosaukuma preces. Par godu Oktobra 40. gadadienai uzņēmuma kolektīvs jau 15. oktobrī izpildīja desmit mēnešu ražošanas programmu, dodot virsplāna produkciju par 2,5 miljoniem rubļu. Šogad fabrikas strādnieki un inženiertechniskie darbinieki apguvuši 14 jauna veida konditorejas izstrādājumu ražošanu. Nesen sāka ražot šokolādes konfektes “Prozit”, kas pildītas ar rumu, konjaku un dažādām liķieru šķirnēm. Tās jau ieguvušas pircēju atsaucību. Speciāli svētkiem tiek gatavotas 130 gramus smagas šokolādes vāzītes, kurās būs 250 grami konfekšu “Ķirši šokolādē”. Pirms dažām dienām Rīgas centrālajā universālveikalā atklāja speciālu stendu, kur var iegādāties visus “Laimas” ražojumus.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918