Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
30. Septembris  | 1967

1967. gads: 'Mēness gadi' un Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas un padomju valsts pastāvēšanas 50. gadadiena

PSRS pastāvēšanas 50. gadadienas svinības Maskavā. Foto: Vida Press

Aprīlī no Baikonuras kosmodroma startēja PSRS kosmiskais kuģis “Sojuz-1” ar kosmonautu Vladimiru Komarovu, kurš gāja bojā pēc kosmosa kuģa “Sojuz-1” nolaižamā aparāta izpletņu neatvēršanās, kļūstot par pirmo cilvēku, kas gāja bojā kosmosa misijas laikā.

Maijā ASV tika palaista Mēness zonde “Lunar Orbiter 4”, bet PSRS, ASV un Apvienotā Karaliste ratificēja līgumu par atomieroču nelietošanu kosmosā.

Maijā Latvijas dzelzceļa satiksmi papildināja jaunie ER2 elektrovilcieni “Dzintars” (apelsīnu un dzintara krāsā) un “Jūrmala” (dzeltenā un zilā krāsā).

Salaspils memoriāla atklāšana. Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

1967. gadā tika dibināta latviešu trimdinieku organizācija Austrālijā – Austrālijas Baltiešu padome. Gadu vēlāk pēc padomes ierosinājuma Austrālijas Federālais parlaments pieņēma rezolūciju par Baltijas valstu neatkarības atbalstīšanu.

Oktobrī tika atklāts Salaspils memoriālais ansamblis fašistiskā terora upuru piemiņai – vietā, kur laikā no 1941. līdz 1944. gadam atradās koncentrācijas nometne. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem šāda tipa memoriālajiem ansambļiem Eiropā.

1967. gada 7. novembrī norisinājās Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas un padomju valsts pastāvēšanas 50. gadadienas svinības.

Automātiskās stacijas "Luna-12" pētījumu programma ir izpildīta

TASS ziņojums

Kā jau ziņots, 1966. gada 22. oktobrī Padomju Savienībā palaida automātisko staciju “Luna-12”. 25. oktobrī staciju ievadīja Mēness mākslīgā pavadoņa orbītā. [..] Ar to notikuši 302 sakaru seansi.

"Luna 12". Foto: NASA

19. janvārī trešā padomju Mēness mākslīgā pavadoņa – automātiskās stacijas “Luna-12” – ilgstošā lidojuma programma tika sekmīgi pabeigta un 602. aplī ap Mēnesi radiosakari ar staciju tika pārtraukti. 

Trijos mēnešos stacija veica vairākus zinātniskus pētījumus un pārraidīja uz Zemi unikālus Mēness virsas fotouzņēmumus, kas iegūti no Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas. Saskaņā ar zinātnisko pētījumu programmu izdarīti sīki Mēness virsas gamma starojuma, rentgena fluorescences starojuma pētījumi.

[..] Stacijas “Luna-12” zinātnisko pētījumu rezultāti apstiprina un papildina agrāk iegūtos datus par Mēnesi un telpu ap to.


Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas svinības sagaidot

Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas un padomju valsts pastāvēšanas 50. gadadienas svinību gaidās žurnāls “Zvaigzne” publicē fragmentu no Ojāra Vācieša poēmas “Partijas piederība”.

Par visu vairāk pasaulē
Es baidos būt bezpartejisks.
Vairāk – nekā no slimības karstas,
Vairāk – nekā būt vispār beigts.

Bezpartejisks
Es negribu uz pasaules atrasties.
Tāpēc, ka turpinās mana revolūcija –
Lido ar platiem spārniem.

Tāpēc, ka redīss arī ir revolucionārs.
Ja visu skatās no krāsainās ārienes.
Tāpēc, ka nav vēl no pozīcijām izsisti
Ienaidnieki.

Visādu šķiru un visādu marku.
Es gribu
Pleca un sirds asins sviedros izsvīst
Savas partijas kartes sarkanumu.

Izsvīst –
Lai zūd simts manu vājo minūšu,
Pēdējā šauba
Un pēdējā poza.

Es gribu tā, lai es mirdams zinātu,
ka mana karte nav bijusi rozā.
Lai dzīvo tie, kuri liesmojošu,
Gaišu un ļeņinisku sirdi glabā!

Lai dzīvo tie, kam ik solī, ik miņā
Kā elpot vajaga
Savu komunismu
Pierādīt!

Lai dzīvo tie, kuri kādreiz saļima!
Sakļāvās
“Internacionāles” ērgļu
Spārni...

Lai dzīvo tie, kas ne reiz dzīvē nelozē –
Kur būs ērtāk,
Bet sēj rīta dārzus.

Nost ar tiem, kam marksisms ir skleroze –
Aukstas,
Ar dzīvību nesasildītas frāzes!

Tā ir manas paaudzes manifestācija.
Puiši – spēcīgi, strauji kā marti,
Meitas – staltas un laimīgas nācijas.

Tā ir tava jaunība, Partija.
Tā ir tava rītdiena, Partija.
Mēs ejam rītdienā.
Mēs kāpjam kalnā.
Katrs sirds transparentā
Nes savu domu.

Es gribu tā, lai es mirdams zinātu, ka mana karte nav bijusi rozā. Lai dzīvo tie, kuri liesmojošu, Gaišu un ļeņinisku sirdi glabā!

Partijas vairogs ir laba lieta

Ojāra Vācieša dzejoli “Partijas piederība” 1967. gadā apskata arī trimdas prese, piemēram, izdevums “Austrālijas Latvietis”. Tas analizē, vai dzejnieks tiešām padevies, vai tomēr dzejas rindās centies izteikt kritiku valdošajai varai:

Ekrānuzņēmums

“Dzejnieks Ojārs Vācietis, kuru par novirzīšanos no partijas līnijas šogad skarbi kritizējusi okupētās Latvijas prese, ir viens no talantīgākajiem autoriem, kas spējuši izaugt Latvijas sarkanā režīma spaidos. Tāpat kā viss vairums Latvijas jaunatnes, arī Ojārs Vācietis nav apmierināts ar apstākļiem savā dzimtenē – ar režīma birokrātismu, korupciju, teroru. Lai kritizētu režīma trūkumus sarunās, vairs nevajag lielas drosmes, to dara daudzi. Lai šādu kritiku spētu iespiest un pacelt plašākā forumā – vajag zināmas veiklības. To darīt iespējams, tikai izejot, tā sakot, no “partijas bāzes”. Nav iespējams pateikt, ka komunisms ir nederīgs, bet var gan mēģināt apgalvot, ka tā pašreizējās izpausmes ir izvirtušas un aizgājušas no komunisma tēvu iecerēm. Kā Padomju Savienībā šos strāvojumus jaunajā paaudzē izmanto Jevgeņijs Jevtušenko, par to lasīts “AL” slejās vairākkārt jau agrāk. Kā to pašu vēl gada sākumā Latvijā atklāti darīja Ojārs Vācietis, to lasām viņa iespiestajā dzejolī “Partijas piederība”.

Pēdējā šauba
Un pēdējā poza.
Es gribu tā – lai es mirdams zinātu.
Ka mana karte nav bijusi rozā.

Vakar es runāju ar mazu trockīti,
Visu laiku
Man atmiņā šāvās
Brīži.
Kad viņš vēl brauca ar motociklu
Un savās kļūdās atzīties ļāvās.

Runājām mēs par Kubas bārdaiņiem.
Viņa spriedums bija nepārsūdzams un galīgs:
– Ja vēl Kenedijs teiks vienu vārdu –

Gāzīs virsū.
Un slapjums paliks.

Divas, trīs ballistiskās,
Un viņā būs nosista
Uzvara!
Mums visa pasaule. Visums....

Es sāku domāt –
Vai tikai Trockis
Nebija mūsu pirmais ģenerālisimuss?

Viņš tāpat mūsu uzvaru saprata.
Tāpat kā šis – lai mēs ietu un nestu.
Nestu ar lodi, nevis ar saprātu
Pasaulei mūsu komūnistisko Manifestu.

Kā lai tirānismu no tādas sirds izēd?

Vai komūnisma spožums to visu var izdzēst?
Komūnisms viņam ir – kolonizēt.
Viņš arī komūnismā
Kolonizēs?

Lai dzīvo tie, kuri liesmojošu,
Gaišu un ļeņinisku sirdi glabā!

Nost ar tiem, kas domā, ka labāk zagt
Ar partijas biļeti kabatā.
Nost ar tiem, kuriem šķiet, ka viņiem

Mūžīga, negrozāma
Partejība ir ierādīta!

Lai dzīvo tie, kam ik soli, ik miņā
Kā elpot
Vajaga
Savu komūnistiskumu
Pierādīt!

Lai dzīvo tie, kuri kādreiz saļima!
Sakļāvās
“Internacionāles” ērgļu
Spārni.

Nost ar tiem, kuri ar Staļinu
Zaudēja tēvu
Un jutās kā bāreņi!

Lai dzīvo tie, kas ne reiz dzīvē nelozē –
Kur būs ērtāk? –
Bet sēj rīta dārzus.
Nost ar tiem, kam marksisms ir skleroze –
Aukstas,
Ar dzīvību nesasildītas frāzes!”

Lai dzīvo tie, kuri liesmojošu, gaišu un ļeņinisku sirdi glabā! Nost ar tiem, kas domā, ka labāk zagt ar partijas biļeti kabatā. Nost ar tiem, kuriem šķiet, ka viņiem mūžīga, negrozāma partejība ir ierādīta!

Laikraksts analizē: “Virspusīgi pārskrejot, Vācieša dzejolis liekas piekaisīts parastajām propagandas klišejām, taču starp tām tajā var izlasīt diezgan daudz. Aizgājušas katrā ziņā ir dienas, kad komūnistiskā partija Pad. Savienībā skaitījās kaut kas neaizskarams, viengabalains un nemaldīgs. Vācietis cilvēkus radina domāt, ka arī partijā iespējamas kļūdas, domstarpības, iekšējas cīņas “pareizo” un “nepareizo” viedokļu starpā utt. Nevajag lielas lasītāja apķērības, lai, lasot par “komūnisma nešanu pasaulei ar lodi”, sāktu domāt: jā, kad un kur tad komūnisms vispār izplatījies citādi. Viena bezdelīga pavasari nenes, tas tiesa. Paspārnes tomēr dūšīgi tek arī okupētajā Latvijā jau labu laiku.” Iespējams, poēmas zemtekstu tomēr noprata arī “Zvaigznes” redakcijā, jo revolūcijas gadadienai veltītā izdevuma lappusēs tā lasāma citā formā.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918