Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
13. Septembris  | 1984

1984. gads: Iznāk pirmais 'Macintosh' dators, Latvijā uz kinoekrāniem – 'Aveņu vīns'

Foto: AP/Scanpix/LETA

Janvārī tirdzniecībā tika laists pirmais “Apple Macintosh” datora modelis, notika pirmā TED konference, bet “Chrysler Corporation” sāka ražot automašīnas, kuras apzīmē ar vārdu “minivens”.

Vasarā nāca klajā rokmūziķa Brūsa Springstīna septītais albums “Born in the U.S.A.” (“Columbia Records”), kas ilgu laiku bija viens no viņa komerciāli veiksmīgākajiem ierakstiem. “Metallica” izdeva otro studijas albumu “Ride the Lightning”.

Režisors Arvīds Krievs spēlfilmas "Aveņu vīns" uzņemšanas laukumā. Foto: Guntis Grunte/Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Latvijā pie skatītājiem nonāca Arvīda Krieva filma “Aveņu vīns”, kas tapa pēc Viktora Lagzdiņa detektīvstāsta “Nakts Mežāžos” motīviem, Gunāra Cilinska “Kad bremzes netur”, filma tapa pēc Gunāra Cīruļa romāna “Mīļais, nesteidzies!...” motīviem. Šajā gadā tapa arī Vara Braslas filma “Parāds mīlestībā” un Genādija Zemela filma “Vajadzīga soliste”.

Indira Gandija, ietekmīga Indijas politiķe un premjerministre trīs termiņus pēc kārtas, 31. oktobrī tika nogalināta atentātā. Gandijas pēdējo varas termiņu iezīmēja asiņains konflikts ar Pendžabas štata kareivīgajiem sikhu separātistiem. 1984. gada jūnijā simtiem cilvēku nocietinājās sikhu galvenajā svētnīcā – Zelta templī Amritsarā. Pēc Gandijas pavēles valdības karaspēks iznīcināja Zelta templi un tajā esošos cilvēkus. Tika nogalināti aptuveni 500 sikhu separātisti, armijas rindās bija ap 700 kritušo. Templī gāja bojā arī vairāki tūkstoši svētceļnieku, tempļa kalpotāju un iedzīvotāju, kuri nebija saistīti ar separātistiem.

Modinātājs ventilatorā

Laikraksts “Cīņa” 13. septembrī raksta par kāda atjautīga lasītāja izgudrojumu – viņš modinātāja pulkstenim pievienojis ventilatoru.

“Ilgus gadus Harijs Pačevics bija autobusa šoferis. Taču pamazām dzirde kļuva arvien vājāka, un nācās šķirties no ierastās profesijas. Tagad viņš strādā par varkali Liepājas tirdzniecības pārvaldes transporta nodaļā. – Ar darbu esmu apmierināts, – viņš saka. – Vienīgā bēda man bija ar... pamošanos. No rītiem pulkstenis gan zvanīja, bet es to nedzirdēju.

Reiz Harijs nosūtīja vēstuli Latvijas PSR Nedzirdīgo biedrības centrālajai valdei. Sak, vai nevar ražot tādu pulksteni, kas zvanot kairinātu ādu?

Drīz pienāca valdes priekšsēdētāja vietnieka A. Celma atbilde: “Dzirdes invalīdu vieniniekiem un ģimenēm domāts parastais galda pulkstenis ar piemontētu galda lampu vai spuldzi, kas rada gaismu pulksteņa zvanīšanas brīdī.” Ierīce drīz vien sabojājās. Ko darīt? Vājdzirdīgais varkalis sadabūja speciālu pulksteni, ko lieto medicīnas procedūrām, minūšu kontakta atsperīti pārlodēja uz stundu rādītāju, pieslēdza strāvas pārveidotāju, releju un spuldzīti.

– Un kā šī ierīce? Darbojas labi? Mans sarunas biedrs nopūtās: – Pirmkārt, stundu rādītājs neizturēja slodzi. Otrkārt, tāds pulkstenis der tikai ziemā – gaišajos vasaras rītos spuldzīte gan iedegas, bet nemodina. Talkā nāca Nedzirdīgo biedrības mācību un ražošanas kombināta elektriķis. Viņš ieteica lietot elektronisko modinātājpulksteni “Slava”, piekodinot: lai magnēts būtu spēcīgāks, tā spolei jānoņem viena tinuma kārta. H. Pačevics tā arī izdarīja, bet ar šo ieteikumu vien neapmierinājās. Bija ko nopūlēties, lai radītu ierīci, kuru patlaban aplūkoju. Pulkstenim piemontēta kontaktligzda, tai strāva pienāk no elektrības tīkla sienas kontaktā. Modinātājam zvanot, saslēdzas kontakti pulkstenī un ar to savienotajā ventilatorā. Zvanīšanas brīdī rodas tāda gaisa strūkla, ka nevar nepamosties. Iedegas arī 40 vatu spuldze.

– Tātad problēma ir atrisināta? – Diez vai, – tā sakot, īpatnējā “kombaina” konstruktors atkal nopūšas. – Pats sevi esmu nodrošinājis, bet jādomā arī par citiem vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem, kam ik rītus jābūt darbā. H. Pačevics nepretendē ne uz pirmatklājēja lauriem, ne autoratlīdzību. Viņš grib panākt vienīgi to, lai kompetentas iestādes ieinteresētos par šo lietu un uzdotu kādam uzņēmumam apgūt speciālu modinātājierīču izlaidi. Te jāliek prāti kopā konstruktoriem, tehnologiem, dizaineriem. Ierīcei jābūt kompaktai, ar nelieliem izmēriem un glītu apdari, kā jau tautas patēriņa precei. Tad cilvēkiem, kas cieš no dzirdes defekta, nevajadzēs gadiem ilgi meklēt releju, diodes, transformatoru, ventilatora motoriņu – varēs ieiet medicīnas instrumentu veikalā un nopirkt tik ļoti vajadzīgo modinātāju.”

Dators televizorā

Laikā, kad “Apple” prezentēja savu pirmo datoru, “Padomju Jaunatne” raksta par videoprojekcijām Latvijas universitātē. “Savienojis mikroskaitļotāju ar parasto mājas televizoru, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes eksperimentālās fizikas katedras docents T. Romanovskis demonstrēja studentiem vienkāršāko videokompjūtera iekārtu un sāka to izmantot lekcijās, semināros un nodarbībās laboratorijā. Tā radās “dzīvie” uzskates līdzekli, kas ir daudz bagātāki ar informāciju nekā statiskie zīmējumi uz planšetēm un mācību grāmatās.

Lūk, televizora ekrāns izgaismo astronomisko karti, kurā debesu ķermeņi attēloti kustībā tāpat kā planetārija kupolā. Pēc šiem kadriem parādās citi. Tie dod iespēju ieskatīties mikropasaulē, ilustrēt gāzes molekulas “izturēšanos” atkarībā no tās temperatūras un masas...  – Šādas ilustrācijas ir radniecīgas multiplikācijas filmām, – teica zinātnieks. – Tās tiek iepriekš programmētas kā jebkurš uzdevums skaitļošanas mašīnai.

Ceram, ka ar elektroniskās skaitļošanas mašīnas palīdzību radītie videosižeti padarīs maksimāli saprotamu mācību materiālu daudzās disciplīnās – fizikā un astronomijā, ķīmijā un bioloģijā, mehānikā un ģeogrāfijā. 


Ceram, ka ar elektroniskās skaitļošanas mašīnas palīdzību radītie videosižeti padarīs maksimāli saprotamu mācību materiālu daudzās disciplīnās – fizikā un astronomijā, ķīmijā un bioloģijā, mehānikā un ģeogrāfijā.

Tas ir visai vilinoši pat sportam. Piemēram, modelējot uz ekrāna bumbas lidojumu un griešanās ātrumu pēc sitieniem, kas izdarīti ar dažādu spēku, var teorētiski izstrādāt futbola, volejbola un tenisa spēles paņēmienus. T. Romanovskis domā, ka arī mūzikas skolotāji varētu gūt labumu no mikrokompjūtera. Mūsu sarunas biedrs ierosina pārliecināties par tā vokālajām spējām un kārtējo reizi ieslēdz televizoru. Tiesa, tagad zilais ekrāns neatdzīvojas, toties dzirdama mašīnas neierastā “balss”. Skan latviešu tautas dziesmas “Pūt, vējiņi” melodija. Apbrīnojami! Docents paskaidro, ka elektroniskā skaitļošanas mašīna tikai likusi reproduktora membrānai svārstīties pēc noteiktās programmas.”

"Liepājas dzintarā" mirdz latviešu rokmūzika

Žurnālā “Liesma” 1. septembrī publicēts žurnālista Klāsa Vāveres atskats uz rokmūzikas festivālu Liepājā. “Jūlijā braucām uz Liepāju. Liepāja uz četrām dienām bija kļuvusi par mūsu “Sanremo” Baltijas jūras krastā, lai arī nebija ieradušies ne Pupo, ne Kutunjo un pat ne vecais spītnieks Čelentāno. (..) Liepājā toties bija “Sīpoli”, “Līvi”, “Neptūns” un daudzi citi. Jo tieši Liepājā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal notika republikas pašdarbības estrādes kolektīvu skates fināldaļa. (..)

Grupas "Līvi" plate "Aprīļa pilieni"

Jau krietnu stundu pirms koncerta sākuma “Pūt, vējiņi!” ir pūļa skavās. Citi mēģina izstāvēt garumgaro rindu pēc biļetēm uz stāvvietām, citi meklē caurumu sētā. Ir taču sestdiena, un uzstājas visi trīs Liepājas ansambļi! Bet diena sākas ar Rīgas elektromehāniskas rūpnīcas kultūras nama estrādes ansambļa “Harmonija” uzstāšanos. (..) Nākamais – kolhoza “Padomju Latvija” ansamblis – ir gaidīts, skatītāji tā parādīšanos sveic ar draudzīgiem aplausiem. Lai arī ansamblis ir šķietami jauns, tā dalībnieki jau sen un labi pazīstami. Programmā – roka oratorija 12 dziedājumos ar M. Čaklā dzeju. Mūzikai trīs autori (nebijis gadījums latviešu estrādē), divi Juri un Imants – Kulakovs, Sējāns un Kalniņš. Kalniņam – liriskākas, smalki niansētas daļas, Kulakovam – galēji ekspresīvās (kaut gan pavīd arī gluži negaidīts lirisms), Sējānam – tās, kas abus pirmos it kā apvieno un saliedē vienā veselā. Ansamblis pašreiz atgādina jaudīgu lokomotīvi, kam vēl neizdodas uzņemt maksimālo (reāli iespējamo!) ātrumu. Taču ieskrējiens ir pamatīgs. Ansambļa vājākā vieta ir vokālistu sniegums.

Pārliecinoša ir “Līvu” uzstāšanās. Viņi nāk bez skaļiem vārdiem un ārišķībām, pirmajā vietā liekot savu mūziku. Šoreiz – sešas četru ansambļa dalībnieku dziesmas. Starp tām viens pirmatskaņojums – Ē. Ķiģeļa un M. Čaklā “Tautas acis”.

Kā jau tika gaidīts, saistošs ir Liepājas “Neptūns” Jāņa Lūsēna vadībā. Vispirms jau pats sastāvs – tradicionāla rokgrupa, papildināta ar paprāvu pūtēju pulciņu. Jaunie un talantīgie mūziķi darbojas patiesi temperamentīgi un aizrautīgi, reizēm – pat pārlieku.

Tomēr šķiet, ka “Neptūnam” ir neveiksmīgi izvēlēta skates programma: tā arī nekļūst skaidrs, kas īsti slēpjas aiz ārējās, kaut arī simpātiskās bravūras.

Šķiet, ja tiktu piešķirta publikas balva simpātiskākajam kolektīvam, to saņemtu karavīru ansamblis “Zvaigznīte”. Atslēga slēpjas repertuārā – strēlnieku dziesmas, kas ar savu vitalitāti, melodiskumu un domas skaidrību reti kuru spēj atstāt vienaldzīgu. Simtiem klausītāju piebiedrojas militāri tērpto puišu aizrautībai un dziesmas priekam. (..)

Kad vasaras nakts jau krietni satumsusi, uz skatuves parādās pēdējais ansamblis – “Sīpoli”. Un te patiesi jebkuri komentāri ir lieki. Nav jābūt īpašam gaišreģim, lai saprastu, ka skates uzvarētāju godu iemantos tieši šis ansamblis – tik stabilas pašlaik šķiet “Sīpolu” kā grupas Nr. 1 pozīcijas. Izstrādātas kompozīcijas, muzikāla inteliģence, niansēts izpildījums – tas viss ir viņu priekšnesumā, un tas arī nosaka viņu panākumus. (..) Kādi secinājumi? Pirmais un galvenais – ir mūziķi, taču trūkst spējīgu komponistu. Vairs nepietiek tikai ar prasmi pārvaldīt ģitāras stīgas vai sintezatora klaviatūru – līderos izvirzās ansambļi, kam ir savi talantīgi komponisti.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978
1977 - 1968
1967 - 1958
1957 - 1948
1947 - 1938
1937 - 1928
1927-1918