Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
02. Septembris  | 1995

1995. gads: Bankas 'Baltija' krahs, Krievija iebilst pret Latviju NATO, Skrundas lokatora spridzināšana

Foto: AFI

Janvārī tika nodibināta Pasaules Tirdzniecības organizācija (WTO), bet par ES dalībvalstīm kļuva Austrija, Somija un Zviedrija. Februārī Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē.

Martā Kazahstānā piezemējās kosmosa kuģis “Sojuz TM-20”. Kosmonauts Valērijs Poļakovs sasniedza kosmiskā lidojuma rekordu – 438 dienas.

Par Francijas prezidentu 7. maijā tika ievēlēts Žaks Širaks. Viņš šo amatu saglabāja līdz 2007. gadam.

“Microsoft” publiskoja vēlāk populāro operētājsistēmu “Windows95”, bet programmētājs Pjērs Omidjars dibināja interneta izsoļu platformu “eBay”.

Foto: AFI

4. maijā, Neatkarības atjaunošanas dienā, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukts 19 stāvus un 117 metrus augstais Skrundas lokators.

Problemātiska bija situācija banku sektorā – maijā tika apturēta Depozītu bankas darbība, par maksātnespējīgu atzīta “Latintrādes banka”. Mediji ziņoja par strīdiem starp valdību un Latvijas Banku par atbildību banku pārraudzības jautājumos.

1995. gadā sākās “Bankas Baltija” krīze. 17. maijā laikraksts “Diena” vēstīja: “Valdība glābj “Banku Baltija”.” Valdība lēma par kontroles pārņemšanu tolaik lielākajā komercbankā – “Bankā Baltija” (BB), kur bija noguldīts aptuveni pusmiljons iedzīvotāju naudas. Bankas vadība sarežģījumus kādu brīdi noraidīja, bet 22. maijā bankas darbība tika pilnībā apturēta. Pie filiālēm auga noguldītāju rindas. “Viņi cerēja, ka augstie procenti nebūs jānopelna, jo lats devalvēsies,” komentēja valdības vadītājs Māris Gailis. BB krahs uz ilgu laiku sabojāja finanšu sistēmas reputāciju – cilvēki atturējās noguldīt naudu bankās.

Augustā tika nodibināta nacionālā aviosabiedrība “airBaltic”, kas pārņēma visus likvidējamās aviokompānijas “Latavio” lidojumus. “airBaltic” lielākie akcionāri bija valsts un aviokompānija SAS.

Krievija iebilst pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO

BNS, 3. septembris

Krievija ir kategoriski pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO un ir gatava darīt visu iespējamo, lai novērstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanos Ziemeļatlantijas militārajā aliansē, aģentūrai BNS paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Krilovs. “Par Baltijas valstu iestāšanos NATO nevar būt ne runas,” sacīja S. Krilovs. “Ja NATO tiks paplašināta ar mūsu tuvāko kaimiņu uzņemšanu, pieaugs draudi mūsu drošībai un mēs būsim spiesti veikt atbilstošus – ne tikai ekonomiskus, bet arī militārus – pasākumus.” Diplomāts uzsvēra, ka viņš ar militārajiem pasākumiem saprot “armijas daļu un apakšvienību pastiprināšanu kaimiņu reģionos”.

"Lai atrisinātu reģiona drošības jautājumus, mums jākāpina reģionālās sadarbības potenciāls, jāattīsta reģionālās sadarbības potenciāls, jāattīsta kopīga cīņa pret noziedzību, nelegālu migrāciju, narkotiku tirdzniecību." Sergejs Krilovs

Pēc S. Krilova vārdiem, Krievija par tai draudošu neuztver nevienu pasaules valsti, tomēr uzskata, la NATO paplašināšanās gadījumā “paredzamā lielā karaspēka un apbruņojuma daudzuma izvietošana tieši pie robežām var izraisīt dažādus incidentus un šajā ziņā mazina Krievijas drošību”.

Ministra vietnieks aicināja Baltijas valstis meklēt savas drošības garantijas “citā virzienā”. “Latvijā un Igaunijā ir ļoti daudz personu ar nenoteiktu pilsoņa statusu. Šo valstu sabiedrība ir sadalīta divās daļās, kas tiesu ziņā ir nevienlīdzīgas – tas paaugstina iekšējo spriedzi un tātad pazemina šo valstu drošības līmeni,” sacīja S. Krilovs.

Krievijas diplomāts aicināja baltiešus izmantot “saprātīgāku, nekā iestāšanās NATO, iespēju ieiet Eiropā”, t.i., piedalīties Eiropas ekonomiskajā sadarbībā. S. Krilovs uzsvēra, ka Krievija nekādā gadījumā neiebilst pret Baltijas valstu centieniem kļūt par Eiropas Savienības loceklēm. “Tā ir autoritatīva ekonomiska organizācija, ar kuru pati Krievija cieši sadarbojas,” sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks.

"Roks pret pirātismu" Doma laukumā

“Rīgas Balss”, 4. septembris

“Vai gribat redzēt Betmenu? Vai gribat dzirdēt Sketmenu?” – tā piektdienas vakarā Doma laukumā Rīgas jaunatnei vaicāja ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Protams, viņš saņēma apstiprinošu atbildi. Pirmais no piedāvātajiem gan neatlidoja, bet toties pasaulē šobrīd slavenais dziedonis Džons Sketmens bija klāt kā likts. Tieši viņa uzstāšanās piedeva tādu kā internacionālu raksturu visam pasākumam – divas stundas ilgajam koncertam “Roks pret pirātismu”.

Scatman John. Foto: Vida Press

Latvijas populārākie ansambļi, sākot no “Līviem” un beidzot ar “100. debiju”, populārākie dziedātāji, sākot no Olgas Miglinieces un beidzot ar Igo, Doma laukumā dziedāja par godu mūziķu dzīvē svarīgam notikumam – Latvijas pievienošanai starptautiskajai Bernes konvencijai, kas aizstāv autortiesības. Pirātismam “nē” teica arī no Lietuvas atbraukušais ansamblis “Dinamika”. Klātesošos uzrunāja kultūras ministrs Jānis Dripe, aicinot vairs nepirkt par 1, 2 vai 3 latiem piedāvātos “muzikālos štruntus” – pirātkopijas.

Divas stundas jaunieši Doma laukumā saspiedās cieši jo cieši, šūpojās mūzikas ritmā, varētu teikt, ka reizēm pat dejoja, iedzēra aliņu, uzpīpēja... un pēcāk straumēm klīda tumšajās Vecrīgas ielās. Diez vai šodien viņi tiešām vairs nepērk tos “muzikālos štruntus” par 1, 2 vai 3 latiem gabalā...

Baltijas valstu panākumus sekmē trīs faktori

“Dienas Bizness”, 4. septembris

Ekonomisko reformu gaitu visās trijās Baltijas valstīs, pēc Starptautiskā Valūtas fonda vērtējuma, sekmē trīs faktori.

Tā ir ātri veikta naudas reforma, ātrā cenu liberalizācija un ātra valstu budžetu atdalīšana no bijušās PSRS finanšu sistēmas. SVF Eiropas otrās nodaļas darbinieks Tapio Savalainens uzsver, ka Baltijas valstis ar radikālām reformām ātri reaģēja uz 90. gadu sākumā iepriekšējā veidā pastāvēt beigušo austrumu tirgu un ar to saistīto ražošanu. Ja reakcija aizkavētos, tas novestu pie valdības lielākas iejaukšanās un politiskas pretošanās tirgus reformām.

Par vissvarīgāko faktoru Savalainens uzskata ātro cenu liberalizēšanu, kas ļāva ātri piemēroties pasaules cenām. Laikus veiktā naudas reforma deva iespēju Igaunijai, Lietuvai un Latvijai norobežoties no bijušās PSRS inflācijas ietekmes. Sava nacionālā valūta ļāva valdībām koncentrēties cenu līmeņa stabilizēšanai.

Turklāt T. Savalainens īpaši uzsver Latvijas, Lietuvas un Igaunijas budžetu atdalīšanos no padomju finanšu sistēmas 1991. gadā.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918