Šonedēļ Norvēģijā piemin pirms 25 gadiem notikušo prāmja "Scandinavian Star" traģēdiju, kad reisa laikā uz tā ugunsgrēkā bojā gāja 159 cilvēki. Baltijas jūra gan pieredzējusi traģēdijas arī ar daudz lielāku upuru skaitu.
"Scandinavian Star" katastrofā (attēlā) izdzīvojušie un bojāgājušo radinieki joprojām meklē taisnību un pieprasa izmeklēšanu - lai gan jau pirms daudziem gadiem tika noskaidrots, ka ugunsgrēks izraisīts tīši, konkrēti vainīgie nav nosaukti joprojām.
Tikmēr Baltijas jūrā notikušas vismaz 11 traģēdijas, kurās bojā gājuši vairāk nekā 800 cilvēku. Lielākā daļa no šīm katastrofām notikusi Otrā pasaules kara gados, turklāt vairākas tieši pēdējos kara mēnešos.
Tomēr starp tām ir minama arī kāda 16. gadsimta burinieka avārija, kā arī pirms nedaudz vairāk nekā 20 gadiem vētrainā naktī nogrimušais prāmis "Estonia".
Milzīgo "MV Wilhelm Gustloff" Baltijas jūrā 1945. gada 30. janvārī nogremdēja trīs no padomju zemūdenes "S-13" izšautas torpēdas.
Kuģī atradās aptuveni 10 300 bēgļu, kuri bēga no ielenktās Austrumprūsijas. No viņiem esot izglābti 903, bet vismaz 9400 cilvēku gāja bojā. Vārdi zināmi vien 5348 bojāgājušajiem, jo daudzi tūkstoši pasažieru nebija reģistrēti braucienam.
"MV Wilhelm Gustloff" nogremdēšana ir visu laiku lielākā viena kuģa katastrofa pēc upuru skaita ne tikai Baltijas jūrā, bet visā pasaules vēsturē.
Lielākā daļa bojāgājušo bija vācu civiliedzīvotāji, taču kuģī atradušās arī Nacistiskās Vācijas amatpersonas un vairāki simti karavīru.
Gluži kā "MV Wilhelm Gustloff", arī norvēģu būvētais un nacistu konfiscētais kravas kuģis "MV Goya" piedalījās Austrumprūsijas evakuācijas kampaņā "Hannibal".
Tas Helas ostu pameta 1945. gada 15. aprīlī ar aptuveni 6100 reģistrētiem pasažieriem, kā arī simtiem nereģistrētu braucēju. Tajā galvenokārt atradās sievietes un bērni.
Nākamajā dienā tam trāpīja torpēda, un kuģis nogrima septiņu minūšu laikā. Ledainajā ūdenī izdzīvoja un tika izglābti 183 cilvēki, no kuriem tikai divi bija bērni.
Tikai piecas dienas pirms pašām kara beigām - 1945. gada 3. maijā britu Karaliskie gaisa spēki nogremdēja agrāko luksusa okeānu laineri "Cap Arcona". Uzlidojuma rezultātā kuģis aizdegās un apgāzās.
Tajā nacisti bija ierīkojuši cietumu, kurā atradās vismaz 5000 ieslodzīto, tostarp liels skaits bijušo koncentrācijas nometņu iemītnieku.
Pirms kara kuģis vadāja pasažierus no Vācijas uz Dienvidameriku un atpakaļ. 30. gadu sākuma tas bija ātrākais un lielākais pasažieru kuģis starp Eiropu un Latīņameriku.
Austrumprūsijas bēgļu kuģi "Orion" ar vismaz 4000 cilvēkiem uz klāja netālu no piekrastes pilsētas Svinoujsces, kura mūsdienās atrodas tuvu Polijas un Vācijas robežai, pārsteidza padomju bumbvedēji.
Tikai 150 cilvēkiem izdevās izglābties no degošā un grimstošā kuģa.
Traģiskais uzbrukums notika 1945. gada 4. maijā. Uz kuģa galvenokārt atradās vācu civiliedzīvotāji, kuri bēga uz Kopenhāgenu Dānijā no tuvojošās padomju armijas.
1941. gada 3. decembrī Padomju Savienības pasažieru kuģis "Josifs Staļins" ar 5589 cilvēkiem, (galvenokārt karavīriem) uz klāja uzskrēja uz trim mīnām pie Somijas krastiem Hanko pilsētas tuvumā.
Kuģa apkalpe centās bojājumus novērst, bet tikmēr pa "Josifu Staļinu" artilērijas uguni atklāja somu spēki. Viņi trāpīja kuģa munīcijas noliktavā, izraisot sprādzienu, kura dēļ kuģis strauji grima. Bojā gāja 3849 cilvēki.
Savukārt 1740 cilvēkus no grimstošā kuģa izglāba Nacistiskās Vācijas spēki. Sākumā palīgā devās kuģa pavadošie mīnu traleri, bet pēc tam, kad viens no tiem pats uzskrēja uz mīnas un uzsprāga, misija tika atlikta.
Lepnais okeānu laineris "General von Steuben" bija viens no lielākajiem kuģiem, kuri iesaistījās operācijā "Hannibal" evakuēt Austrumprūsijas iedzīvotājus.
Tas bija devies ceļā ar 4267 cilvēkiem uz klāja tikai 11 dienas pēc traģiskās "MV Wilhelm Gustloff" nogremdēšanas, kad tam trāpīja torpēda identiska padomju zemūdenes "S-13" uzbrukuma laikā. Bojā gāja aptuveni 3400 cilvēku.
1922. gadā ražotais kuģis ar vārdu "Minhene" bija pirmais vāciešu transatlantiskais laineris pēc Pirmā pasaules kara. Pēc ugunsgrēka un nogrimšanas 1930. gadā kuģis tika izcelts un salabots, kā arī ieguva jauno vārdu "General von Steuben".
Vienā dienā ar par cietumu pārvērstā luksusa kuģa "Cap Arcona" nogremdēšanu, dzelmē tika aizrauts arī nedaudz mazāks galvenokārt ar bijušajiem koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem pildītais kuģis "Thielbek".
Britu Karalisko gaisa spēku uzlidojumā 1945. gada 3. maijā kuģis aizdegās un noslīka Lībekas līcī, aiznesot sev līdzi 2750 cilvēku dzīvības.
Hamburgas Gestapo vadītājs vēlāk atklāja, ka šajā dienā britu nogremdētos vācu kuģus "Cap Arcona", "Thielbek", kā arī "SS Deutschland" (kurā vēl neatradās cilvēki) bijis iecerēts piepildīt ar ieslodzītajiem - pārsvarā ebrejiem - un noslīcināt jūrā.
Traģiskas kuģu nogrimšanas, aiznesot lielu skaitu cilvēku dzīvību, notikušas arī pirms vairākiem gadu simtiem.
Līdz 20. gadsimtam par traģiskāko katastrofu Baltijas jūrā tika uzskatīta Zviedrijas flotes flagmaņa "Marss" nogrimšana 1564. gadā. Tas notika Ziemeļu septiņgadu kara jeb Pirmā Ziemeļu kara laikā, kad savā starpā karoja Zviedrijas, Dānijas un Polijas-Lietuvas monarhi.
Kādā kara epizodē netālu no Ēlandes krastiem kuģī iebruka Lībekas brīvpilsētas jeb poļu karotāji, un kauju karstumā uzsprāga šaujampulvera noliktava. Toreiz līdz ar kuģi dzelmē aizrauti 900-1100 zviedru un poļu karavīri.
Latvijā daudzi kā šodien atceras ziņu sižetus par 1994. gada 28. septembra vētru, kurā nogrima prāmis "Estonia".
Kopumā šajā naktī bojā aizgāja 852 cilvēki, bet tikai 137 izglābās.
Par oficiālo nogrimšanas iemeslu izmeklētāji atzinuši kļūmi paceļamajās kravas telpas durvīs, kuras vētras laikā bija atvērušās.
1857. gada 22. septembrī Baltijas jūra pieredzēja līdz tam otru lielāko kuģa katastrofu. Ceļā no Rēveles (Tallinas) uz Kronštates ostu netālu no Sanktpēterburgas nogrima kuģis "Leforts" ar 826 cilvēkiem uz klāja.
Karakuģis ceļā devās kopā ar citiem Krievijas impērijas kuģiem "Imperatore Aleksandra", "Vladimirs" un "Azovas piemiņa". Kad bija veikta lielākā daļa ceļa, pēkšņa asa brīze kuģi sagāza. Tas pēcāk iztaisnojās, bet tika apgāzts vēlreiz un noslīka.
Uz kuģa līdz ar apkalpi bija arī 53 sievietes un 17 bērni, kuri bija apkalpes ģimenes locekļi. Neviens no kuģī esošajiem neizdzīvoja.
1941. gada 27. jūnijā jeb tikai piecas dienas pēc tam, kad Nacistiskās Vācijas armija sāka uzbrukumu Padomju Savienības okupētajai Liepājai, Baltijas jūrā vācu aviācija nogremdēja par slimnīcu pārvērsto kuģi "Vienība".
Tas no Liepājas esot evakuējis ievainotos karavīrus un bēgļus. Kopumā līdz ar kuģi esot noslīkuši vismaz 800 cilvēku. Astoņiem izdevies saviem spēkiem nokļūt krastā, bet vēl piecus izglābusi eskorta kuģu apkalpe (citos avotos minēts, ka izglābti 25 cilvēki).
Par šo traģēdiju, kā arī kuģi pieejama skopa informācija. Portāls "shipsnostalgia.com" apgalvo, ka tā kapteinis bijis kāds A. Bērtiņš, bet to pavadījuši divi mīnu traleri - vārdabrālis "Vienība" un "TKA-27".