Foto: AFP/Scanpix

Amerikāņi 2001. gada 11. septembra teroraktu uzskata par lielāko noziegumu valsts mūsdienu vēsturē. Taču 14 gadus pēc notikuma neviens no pieciem galvenajiem aizdomās turamajiem, kas atrodas ASV Gvantanamo līča cietumā, nav stājies tiesas priekšā – viņu skaitā arī par terorakta organizatoru uzskatītais Halids Šeihs Muhameds.

Pirmstiesas process ir ticis apstādināts un atsākts simtiem reižu. Prezidents Džordžs Bušs vēlējas militāru tiesu Gvantanamo. Kad Baraks Obama kļuva par prezidentu, viņš vēlējās lai lietu izskata parastā ASV tiesā, taču vēlāk pārdomāja. Process ir nonācis atpakaļ Gvantanamo salīdzinoši jauna veidojuma – militārās komisijas tiesas – rokās, kas darbojas īpaši izveidotā ēku kompleksā Gvantanamo. Armija to sauc par "Taisnīguma nometni".

Šis process daļēji attēlo gan nekompetenci, gan melno komēdiju, kā arī patiesu vēlmi tiesas darbus veikt pareizi. Taču dažreiz liekas, ka tiesāti tiek nevis septembra teroraktā vainīgie, bet gan pati Amerikas tiesu sistēma.

Kāpēc notika 15 gadus ilga kavēšanās?

Sarežģītā atbilde ir saistīta ar politiku, neizlēmību, bailēm un naudu. Tā ir saistīta arī ar sarežģītu krimināltiesību sistēmu, kas nespēja izlemt, kādas tiesas priekšā būtu jāstājas terorakta aizdomās turamajiem, kur un saskaņā ar kādiem tiesību aktiem.

Lūk, ieskats tajā, kāda situācija ir tagad, kādēļ progress ir bijis tik lēns un kāds ir ticamākais nākotnes scenārijs:

Kas ir galvenie aizdomās turamie?

Halids Šeihs Muhameds tiek uzskatīts par 11. septembra terorakta organizatoru. Dzimis Kuveitā, koledžu pabeidzis ASV, viņš ir šī terorakta seja. Daži amerikāņi viņu dēvē par "Al Qaeda Hanibālu Lekteru" – varoni filmā, kurš ēdu cilvēku gaļu. Pārējie aizdomās turamie: Ali Abdel Azizs Ali, kas uzskatīts par Halida vietnieku; Ramzi Binalšibs, kas uzskatīts par bin Ladena un lidmašīnu nolaupītāju starpnieku; Mustafa Ahmeds Havzavi, Binalšiba asistents un Valids bin Atašs, kas esot apmācījis dažus no lidmašīnu nolaupītājiem.

Kādas ir apsūdzības?

Katram vīrietim draud 2973 apsūdzības slepkavībā – viena par katru 11. septembra terorakta upuri – kā arī virkne citu apsūdzību, to skaitā lidaparāta nolaupīšana un terorisms. Notiesāšanas gadījumā viņi varētu saņemt nāvessodu. Nāvessods ir izplatīts ASV štatos, to skaitā Teksasā. Taču kopš 1963. gada tas izpildīts tikai trīs cilvēkiem, tostarp Timotijam Makveijam par federālās ēkas spridzināšanu Oklahomā 1995. gadā, kurā gāja bojā 168 cilvēki. Viena no nāvessoda negatīvajām pusēm ir tā, ka Halids ir teicis, ka tieši to viņš vēlas. Kādas pirmstiesas noklausīšanās laikā, tiesnesim paziņojot, ka Halidam draud nāvessods, Halids sacīja: "Jā, to es vēlos, kļūt par mocekli uz ilgu laiku. Es, ar Dieva gribu, to pieņemu."

Kāds ir viņu lietas statuss?

Visi pieci atrodas Gvantanamo, gaidot, kad viņi kopīgi stāsies īpašas militārās komisijas tiesas priekšā ASV bāzē Kubā. Viņi visi atrodas pirmstiesas posmā, kam teorētiski vajadzētu novest pie pilna tiesas procesa militārajā tiesā. Visticamāk šis pirmstiesas posms, kurš sevī ietvers vairākus pirmstiesas procesus un zvērināto izraudzīšanos, aizņems vienu, varbūt divus gadus.

Kādi ir piemēri, kas parāda šī procesa komiskumu?

Viena no pirmajām pirmstiesas noklausīšanām 2012. gada maijā pēc lēmuma lietu novirzīt atpakaļ Gvantanamo ātri pārvērtās haosā. Aizdomās turamajiem krita nost austiņas, kurās atskaņoja arābu valodas tulkojumu, tāpēc tas tika pārraidīts caur skaļruni, liekot tiesnesim un advokātiem kliegt, lai spētu sadzirdēt viens otru. Kādā brīdī viens no apsūdzētajiem piecēlās, lai lūgtos, izraisot 20 minūšu aizkavēšanos. Kādā citā brīdī kāds no apsūdzēto advokātiem sacīja, ka prokurores (sievietes) aizskar viņu klientus, atrodoties apģērbā, kas ir pārāk atkailinošs. Tad apsūdzība pieprasīja, lai tiesā tiktu nolasīts viss 87 lappušu garais apsūdzības raksts, kas ir ļoti neparasta prasība.

Divarpus stundu garā apsūdzības raksta nolasīšana nozīmēja arī visu 2973 upuru vārdu nosaukšanu. Vairāk nekā 30 upuru piederīgo vēroja šo Gvantanamo notiekošo haosu video tiešraidē kādā auditorijā Ņujorkā. Gandrīz visi no viņiem esot pametuši auditoriju pirms noklausīšanās beigām. Tiesnesis nesen apturēja augustā paredzētās pirmstiesas noklausīšanās, lai varētu izmeklēt apgalvojumu, ka FIB centies iesūtīt aizstāvībā spiegus.

Kāpēc šī lieta tiek izskatīta militārās komisijas tiesā, nevis parastā ASV tiesā?

Prezidenta Baraka Obamas administrācija 2009. gada novembrī paziņoja, ka lietu izskatīs parastā ASV tiesā Ņujorkā – tuvu vietai, kur reiz atradās Pasaules tirdzniecības centrs. Taču mazāk kā pēc trīs mēnešiem, pieaugot Ņujorkiešu nepatikai pret šo ideju, kā arī palielinoties politiskajam spiedienam, šis plāns tika atcelts. Kritiķi apgalvoja, ka, ja tiesa notiks Ņujorkā, pilsēta kārtējo reizi kļūs par teroristu galveno mērķi.

Problēma radās arī ar izmaksām – pilsētas ierēdne Džūlija Menina sacīja, ka drošības pasākumi, satiksmes ierobežošana, plānotie 2000 kontrolpunkti un citas ar teroristu tiesu saistītās izmaksas sastādītu aptuveni 1 miljardu ASV dolāru. Citus aizskāra ideja ļaut Halidam un pārējiem aizdomās turamajiem teroristiem sniegt propogandējošas runas tikai pāris kvartālus no vietas, kur mira tūkstošiem cilvēku. Iejaucās arī ASV Kongress, padarot teroristu tiesāšanu ASV gandrīz neiespējamu, tajā skaitā samazinot finansējumu aizdomās turamo pārvietošanai no Gvantanamo uz ASV kontinentālo daļu.

Kādas ir problēmas ar pierādījumiem?

Pastāv vairākas nopietnas problēmas. Galvenā – izmeklētāji vairākus nozīmīgus pierādījumus, to skaitā Halida Šeiha Muhameda atzīšanos, ieguva, izmantojot spīdzināšanu. Tiek uzskatīts, ka Halidu spīdzināja, iegremdējot viņu ūdenī 183 reizes un turot viņu nomodā septiņas dienas.

Obamam kļūstot par prezidentu, tika aizliegta gremdēšana ūdenī un citi spīdzināšanas paņēmieni. ASV ģenerālprokurors Ēriks Holders apsolīja, ka prokuratūra neizmantos pierādījumus, kas iegūti ar metodēm, kuras Baltais Nams klasificē kā spīdzināšanu. Taču dažreiz ir grūti atšķirt pierādījumus, kas iegūti ar spīdzināšanu, no pierādījumiem, kas iegūti no citiem avotiem. Citi pierādījumi tiek uzskatīti par sevišķi slepeniem, un prokuratūra nevēlas ļaut aizstāvībai piekļūt tiem, radot negodīgus tiesas procesus.

Ko vēlas 11. septembra terorakta upuru ģimenes?

Upuru ģimenes pauž neapmierinātību un dusmas par to, cik ilgu laiku prasījusi aizdomās turamo tiesāšana. Taču arī viņu domas dalās par to, kurā tiesā un kā šie vīrieši būtu jātiesā. Vienā pusē ir Debra Berlingema, vienas no nolaupīto lidmašīnu pilota māsa. Viņa un viņas izveidotā grupa "9/11 ģimenes drošai un stiprai Amerikai" aizstāv iegremdēšanas ūdenī izmantošanu pret aizdomās turamajiem un uzskata, ka viņi ir "kaujinieki ārpus likuma", kuri nav pelnījuši tās tiesības, kas pienākas parastiem aizdomās turamajiem. Otrā pusē ir Rita Lāzare, kuras brālis gāja bojā Pasaules tirdzniecības centrā, un atbalsta grupa "Vienpadsmitā septembra ģimenes mierīgai rītdienai".

Šī grupa asi kritizēja lēmumu atcelt tiesas notikšanu Ņujorkā, nodēvējot militārās komisijas tiesas par "neadekvātu alternatīvu mūsu labi pārbaudītajai federālajai tiesu sistēmai." Kādā grupas paziņojumā teikts: "Mūs brīvus padara mūsu tiekšanās pēc taisnīguma. Mainot noteikumus konkrētiem cilvēkiem, mūsu valsts ir padevusies bailēm, aizspriedumiem, kā rezultātā ir pazemota mūsu demokrātija." Kārena Grīnberga, terorisma eksperte Fordemas Universitātē, Yahoo stāstīja, ka ASV ir pievīlusi upuru ģimenes, sakot: "Tiesām ir jādziedē, taisnībai ir jādziedē un jāizsūc inde no kaut kā, ko pretējā gadījumā cilvēki izvēlēsies tiesāt paši. Šī valsts nav atlīdzinājusi šiem upuriem."

Kā pēc amerikāņu domām būtu jānotiek tiesu procesiem?

Gaidāmā Halida Šeiha Muhameda un pārējo četru aizdomās turamo tiesa pārsteidzošā kārtā ārpus Ņujorkas nav kļuvusi par īpaši nozīmīgu ziņu. Taču aptaujās sabiedrība ir dalīta. Saskaņā ar aptauju datiem 50 % amerikāņu uzskata, ka teroristu tiesāšanai būtu jānotiek ASV tiesās. Šīs idejas atbalstītāji pauž uzskatu, ka ASV būtu jāpiemīt pārliecībai un lepnumam izmantot Amerikas tiesu sistēmu teroristu tiesāšanā. Taču 50 % apgalvo, ka aizdomās turamie 11. septembra teroristi būtībā ir kara noziedznieki, kuriem nepienākas tādas pašas tiesības kā parastiem noziedzniekiem. Īstā vieta viņu tiesāšanai ir ASV militārajā bāzē.
Kāda ir atšķirība starp parastajām ASV tiesām un militārās komisijas tiesai Gvantanamo?

Obamas administrācija ir nedaudz izmainījusi militārās komisijas tiesu. Tā ir kā hibrīds starp militāro tribunālu un parastām ASV tiesām. Tāpat kā parastās tiesās – aizdomās turamie militārās komisijas tiesā tiek uzskatīti par nevainīgiem, uzdevums pierādīt vainu ir prokuroriem, un apsūdzētajiem ir tiesības uz advokātiem. Taču ir arī būtiskas atšķirības: Tāpat kā parastā tiesā ir tikai viens tiesnesis, taču komisijas tiesā tiesnesis ir ASV bruņoto spēku loceklis – pulkvedis Džeimss Pols.

Militārajā tiesā ir nepieciešamas tikai divas trešdaļas zvērināto, lai nobalsotu par notiesāšanu – parastā ASV tiesā visiem 12 zvērinātajiem ir jānobalso par notiesāšanu. Komisijas tiesa būs pieejama publikas skatīšanai, galvenokārt video veidā, kam būs 40 sekunžu laika aizkave. Militārās komisijas tiesā ir arī poga, kuru nospiežot tiek pārtraukta skaņas un attēla pārraide ārpus tiesas gadījumā, ja advokāti piemin sevišķi slepenus pierādījumus. ASV Aizsardzības ministrija iztērēja 12 miljonus ASV dolāru, lai izbūvētu komisijas tiesas telpas "Taisnīguma nometnē" Gvantanamo. Daudzi joprojām kritizē militārās komisijas tiesu.

Nacionālo drošības procesu novērotāja Eimija Deividsone laikrakstā New Yorker rakstīja, ka militārās komisijas tiesā "neviens nezina, kurš ir galvenais." Viņa turpināja: "Izskatās, ka īstā problēma ir tā, ka mēs izskatāmies pēc tieslietu neprašām, bērniem, kuri neprot pat sarīkot labu izrādi."

Kas notiks, ja šie pieci vīrieši, kā plānots, tiks notiesāti?

Upuru piederīgo neapmierinātība visticamāk nebeigsies. Pēc notiesāšanas Halidam un pārējiem četriem vīriešiem būs iespēja iesniegt apelāciju. Pirms pāris gadiem Obama pats esot brīdinājis upuru ģimenes par to, ka spriedumus militārās komisijas tiesā var mainīt ASV Augstākajā tiesā.

Obamas administrācija arī brīdināja par to, ka militārās komisijas tiesā būtu grūtāk saņemt nāvessodu nekā parastā ASV tiesā. Pat ja šāds spriedums tiktu atbalstīts, pārsūdzības process varētu ilgt trīs, četrus vai pat vairāk gadus. Tas nozīmē, ka tiesas process no 2001. gada uzbrukumiem līdz pēdējai tiesas izskatīšanai būtu varējis aizņemt 20 gadus.

NOTIKUMU ATTĪSTĪBA

2001. gada 11. septembris: Teroristu uzbrukumi

2002. gads: Vairāk nekā 600 ieslodzīto ierodas Gvantanamo. Lielākā daļa ir atbrīvoti; tagad palicis tikai vairāk par 100 ieslodzītajiem.

2003. gads: Par 11. septembra uzbrukumu organizatoru uzskatītais Halids Šeihs Muhameds tiek notverts Pakistānā un nodots CIP rokās.

2008. gada februāris: Prezidenta Džordža buša administrācijas laikā brigādes ģenerālis paziņo apsūdzības pret Halidu un četriem galvenajiem aizdomās turamajiem.

2008. gada 5. jūnijs: Pieci aizdomās turamie tiek apsūdzēti militārās komisijas priekšā.

2008. gada 8. decembris: Pirmtiesas noklausīšanās laikā Halids apgalvo, ka viņš un pārējie četri vēlas atzīt savu vainu. Tiesa saka, ka nav pārliecināta, vai tai ir atļauts pieņemt vainas atzīšanos.

2009. gada februāris: Neilgi pēc Baraka Obamas inaugurācijas militārā komisija pārtrauc lietas izskatīšana Gvantanamo.

2009. gada jūlijs: ASV Ģenerālprokurors Ēriks Holders apgalvo, ka prokuratūra pret pieciem vīriešiem neizmantos pierādījumus, kas iegūti, izmantojot spīdzināšanu.

2009. gada maijs: Prezidents savā runā ASV Nacionālajā arhīvā aicinājis uz militāro komisiju reformu, lai nodrošinātu to taisnīgumu pret aizdomās turamajiem.

2009. gada 13. novembris: Holders paziņo, ka Halida un pārējo aizdomās turamo tiesāšana tiks pārcelta no Gvantanamo uz Ņujorku.

2010. gada decembris: Demonstrācijā Ņujorkā tiek protestēts pret lietas izskatīšanu Ņujorkā, kuru organizē 11. septembrī bojā gājušā pilota māsa.

2010. gada 21. janvāris: Militārās komisijas tiesā tiek atceltas visas apsūdzības pret pieciem aizdomās turamajiem – ar mērķi pārcelt tiesāšanu uz Ņujorku.

2010. gada 29. janvāris: Pieaugot neapmierinātībai, Obamas administrācija atceļ plānu Halidu un pārējos četrus aizdomās turamos tiesāt Ņujorkā.

2010. gada februāris: Apsūdzēto advokātiem paziņo, ka viņi nedrīkst tikties ar Halidu un pārējiem četriem aizdomās turamajiem, jo viņi vairs netiek apsūdzēti par 11. septembra uzbrukumiem.

2011. gada 7. janvāris: ASV Kongress samazina finansējumu ieslodzīto pārvešanai no Gvantanamo uz ASV – piecus vīriešus nav iespējams tiesāt ASV.

2012. gada 5. maijs: Pēc vīriešu atkārtotas apsūdzēšanas pirmā pirmstiesas noklausīšanās notiek militārās komisijas tiesā Gvantanamo.

2013. gada janvāris: Pirmstiesas noklausīšanās laikā tiek piespiesta "cenzūras pogas", norādot, ka tiek apspriesta konfidenciāla informācija.

Tiesnesis pulkvedis Džeimss Pols pauž dusmas, sakot, ka nezina, kurš nospiedis pogu. Pastāv aizdomas, ka kādam telpā neesošam CIP pārstāvim ir piekļuve pogai.

2014. gads: Militārais tiesnesis aptur pirmstiesas noklausīšanās, lai izmeklētu FIB mēģinājumus aizstāvības advokātu rindās iesūtīt spiegus.

2015. gada 14. janvāris: Jemenas pilsonis Ahmeds Abduls Kaders tiek pārvests uz Igauniju.

2015. gada 21. augusts: Militārais tiesnesis atceļ 24. augustā paredzētās pirmstiesas noklausīšanās, jo izmeklētāji turpina izmeklēt, vai FIB centās izspiegot aizstāvību.

Maikls Tarms kopš 1991. gada ir aģentūras "Associated Press" (AP) žurnālists. Pirms tam strādāja kā "City Paper" redaktors Tallinā. Šo materiālu Tarms rakstījis kā privātpersona.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!