Vujanovičs apgalvo, ka par viņu nobalsojuši 51,3% vēlētāju, bet par Lekiču saņemti 48,7% balsu.
Turpretī Lekičs paziņojis, ka dati pēc 97% balsu saskaitīšanas liecina, ka "pilsoņi ir atnesuši man uzvaru" vēlēšanās.
Melnkalnes Centrālā vēlēšanu komisija prezidenta vēlēšanu rezultātus vēl nav izziņojusi. Saskaņā ar likumu komisijai vēlēšanu oficiālie rezultāti jāizziņo 24 stundu laikā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.
Ziņas par būtiskiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē nav saņemtas.
Pēc vēlēšanu komisijas datiem, vēlēšanās piedalījās aptuveni 60% no aptuveni 511 000 reģistrēto vēlētāju.
Lai gan abu kandidātu atbalstītāji svinēja sava pretendenta uzvaru, nav saņemta informācija, ka valsts galvaspilsētā Podgoricā būtu izcēlušies kādi incidenti.
Vujanovičš, kurš pārstāv Demokrātisko sociālistu partiju (DPD), ir tuvs premjerministra Milo Džukanoviča sabiedrotais. Savā priekšvēlēšanu kampaņā viņš solīja padarīt Melnkalni par "demokrātisku, attīstītu valsti, kuras pilsoņi dzīvo labāk, par labu kaimiņu un uzticamu partneri reģionā un par valsti, kas integrēsies Eiropas Savienībā (ES) un NATO".
Savukārt Lekičs galveno uzsvaru lika uz cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju, kas ir galvenais šķērslis Melnkalnes ceļā uz dalību ES.
Lai gan Melnkalne aiz Horvātijas ir otrā no bijušās Dienvidslāvijas valstīm rindā uz pievienošanos ES, Brisele atzinusi, ka Podgoricai vēl daudz jādara, lai izskaustu dziļi sakņoto korupciju, ja tā vēlas kļūt par pilntiesīgu bloka dalībvalsti.
Vēlēšanas notika laikā, kad valsts nonākusi dziļā ekonomiskā krīzē. Ar vidējo mēnešalgu, kas ir aptuveni 340 lati, knapi pietiek, lai segtu visas ikdienas vajadzības. Tikmēr bezdarba līmenis sasniedzis 20%, kamēr valsts parāds pieaudzis līdz 51% no Melnkalnes iekšzemes kopprodukta (IKP).
Lai gan valdība prognozē, ka valsts ekonomikas izaugsmes temps 2013.gadā sasniegs 2,5%, eksperti norāda, ka maz kas darīts, lai ierobežotu budžeta izdevumus un samazinātu uzpūsto birokrātisko aparātu.
Tikmēr gan Vujanovičs, gan Lekičs, kas bija vienīgie kandidāti šajās vēlēšanās, nesniedza nekādu skaidrību par to, kā gatavojas veicināt valsts ekonomikas atlabšanu.
"Vēlēšanu kampaņā vairāk redzēti abu kandidātu savstarpējie apvainojumi, nevis patiess viņu programmu izklāsts," sarunā ar aģentūru AFP atzina politikas analītiķis Zlatko Vujovičs.
Šis bija otrās prezidenta vēlēšanas, kopš 2006.gadā Melnkalne pasludināja neatkarību no Serbijas.