"2017.gadā mēs pieredzēsim, kā Angela Merkele cīnās par politisko izdzīvošanu un AfD kļūst par trešo lielāko spēku Vācijā. Vismaz," sociālajā tīklā "Facebook" prognozēja AfD Berlīnes nodaļas priekšsēde un partijas federālās organizācijas vicepriekšsēde.
Ar šiem spriedumiem fon Štorha nākusi klajā pēc tam, kad Merkeles kristīgie demokrāti (CDU) Berlīnes vēlēšanās saņēmuši rekordzemu atbalstu, bet AfD nodrošinājusi 14,2% balsu.
Pirms trim gadiem dibinātā AfD ir pārstāvēta desmit no 16 Vācijas reģionālajiem parlamentiem.
"Runājot par šodienu, sacensība starp CDU un AfD par vidusšķiras vadību noris ar pilniem apgriezieniem," norādīja fon Štorha.
Berlīnes reģionālā parlamenta vēlēšanās sociāldemokrāti (SPD) saņēmuši 21,6% balsu, CDU - 17,6%, "Die Linke" ("Kreisie") - 15,6%, "zaļie" - 15,2%, AfD - 14,2% un Brīvo demokrātu partija (FDP) - 6,7% balsu.
Parlamentā, kurā pavisam ir 160 vietas, SPD būs 38, CDU - 31, "Kreisajiem" un "zaļajiem" - katrai pa 27, AfD - 25 un FDP - 12 deputāti.
Vairākuma nodrošināšanai ir nepieciešams vismaz 81 deputāta atbalsts. Līdz šim Berlīnē pie varas bija SPD un CDU alianse, tomēr tagad vairākuma nodrošināšanai partijām būs jāmeklē citi koalīcijas partneri.