Trieciens prezidenta Bašara al Asada spēkiem varētu notikt jau tuvākajās dienās – tā Rietumvalstis brīdinājušas Sīrijas opozīciju -, atsaucoties uz diplomātiskiem avotiem, vēsta aģentūra "Reuters".
"Opozīcijai tika skaidri norādīts, ka rīcība Asada režīma atturēšanai no turpmākas ķīmisko ieroču pielietošanas varētu sekot jau dažās tuvākajās dienās un ka tai joprojām jāgatavojas miera sarunām Ženēvā," aģentūrai "Reuters" pastāstīja persona, kas piedalījās Rietumvalstu vēstnieku un opozīcijas Nacionālās koalīcijas sanāksmē Stambulā.
Tikšanās starp Sīrijas opozīcijas augstākajām amatpersonām un vēstniekiem no 11 "Sīrijas draugu" koalīcijas valstīm notikusi kādā Stambulas viesnīcā. Sanāksmē piedalījies arī Nacionālās koalīcijas prezidents Ahmads Džarba un ASV pārstāvis Roberts Fords.
Jau vēstīts, ka ASV un Lielbritānija apsver iespēju bez ANO Drošības padomes mandāta dot militāru triecienu Sīrijai, reaģējot uz pagājušajā nedēļa Damaskas apkārtnē notikušu ķīmisko uzbrukumu. Sīrijas valdība apsūdzības pilnībā noraida, bet ASV amatpersonas uzskata, ka pierādījumi par režīma vainu ir "neapstrīdami".
Opozīcijas aktīvisti apgalvo, ka Damaskas piepilsētu apšaudē trešdien Sīrijas valdība pielietojusi ķīmiskos ieročus, nogalinot simtiem cilvēku.
Iespējamais trieciens nebūtu ilgāks par divām dienām un tajā izmantotu no kuģiem palaižamas raķetes un, iespējams, tāla darbības rādiusa bumbvedējus, kas dotu triecienus ar ķīmisko ieroču arsenālu tieši nesaistītiem militāriem mērķiem, vēsta laikraksts "Washington Post".
ANO Drošības padomes mandātu uzbrukumam nav iespējams iegūt Ķīnas un Krievijas pretestības dēļ. Maskava aicina nepārkāpt starptautiskās tiesības un brīdina, ka iebrukums radītu "katastrofālas sekas" visos Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, atgādinot, ka Damaskas vaina vēl ir jāpierāda.
Tikmēr ANO eksperti Damaskā cenšas noskaidrot, kas īsti 21. augustā noticis piepilsētās.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Rietumus ļoti satrauc iespēja, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki varētu pielietot ķīmiskos ieročus, kuri ir valdības rīcībā. Tāpat nopietnas bažas rada bīstamā bruņojuma nonākšana pret valdību karojošo nemiernieku rokās, kuru rindās ir daudz radikālo islāmistu un ar teroristu organizācijām saistītas personas.
ANO ir saņēmusi 13 ziņojumus par iespējamiem gadījumiem, kad konfliktā pielietoti ķīmiskie ieroči. Vienu no tiem iesniegusi Damaska, bet lielāko daļu ASV, Francija un Lielbritānija.
Gan Sīrija valdība, gan bruņotie nemiernieki noliedz, ka būtu pielietojuši ķīmisko bruņojumu, to lietošanā apsūdzot viena otru.
Tiek uzskatīts, ka Sīrijā, kura ir viena no septiņām valstīm, kas nav pievienojusies 1997. ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijai, ir lieli sinepju gāzes uz zarīna krājumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
