Lai gan mediju uzmanības lokā atrodas divi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta amata kandidātu vārdi, Hilarija Klintone un Donalds Tramps nebūt nav vienīgie, kuri pieteikušies saimniekot Baltajā namā.
ASV tradicionāli pastāv divpartiju sistēma, bet tas neizslēdz iespēju dibināt arī citas partijas, tāpat ASV pilsonim, ja tas vēlas kandidēt par prezidentu, obligāti nav jābūt piederīgam kādai politiskai partijai, jo ir iespējams kandidēt arī kā neatkarīgam kandidātam.
Šogad, kā vēsta "The Washington Post", ir sen nepieredzēta un ievērojama neatkarīgo kandidātu aktivitāte – pieteikušies vairāki simti. Tiesa gan, ASV vēlēšanu sistēma paredz, ka vēlēšanu procedūras un kandidēšanas noteikumi katrā štatā ir atšķirīgi, līdz ar to kandidātiem jāatbilst ievērojamam skaitam prasību, lai varētu kandidēt lielākajā daļā štatu.
Izņemot Klintoni un Trampu, visos 50 štatos vēl būs iespējams balsot par Libertāriešu partijas kandidātu Gariju Džonsonu. Vēlēšanu biļetenos vairāk nekā 20 štatos būs atrodami vēl divu politiķu vārdi, bet vairāk nekā piecos – vēl pieci kandidāti.
Pirmajās vēlēšanu debatēs šonedēļ piedalījās tikai Tramps un Klintone, tuvākie sekotāji Vēlēšanu komisijas skatījumā nebija sabiedriskās domas aptaujās ieguvuši gana lielu atbalstu, lai piedalītos debatēs.
Komisijas noteiktā latiņa bija 15% apmērā, bet Džonsonam sabiedriskās aptaujas rādīja ap 9% atbalstu, savukārt Zaļās partijas kandidāte Džilai Šteinai vien aptuveni 3%, vēl zemāks atbalsts ir Konstitucionālās partijas pārstāvim Darenam Kastlam.
Ja Džonsona vai Šteinas atbalsts pieaugs, nav izslēgta kandidātu dalība otrajās vai trešajās debatēs.
Tāpat Komisija vērtē, vai debašu dalībniekam ir matemātiskas iespējas kļūt par prezidentu, un, lai to paveiktu ir jāspēj iegūt vismaz 270 elektorāta balsis. Džonsonam, Šteinai un Kastlam šis skaits ir atbilstošs, līdz ar to noteicošais, lai piedalītos debatēs, ir atbalsts aptaujās. Portāls "Delfi" atgādina, ka atkarībā no balsu skaita par uzvaru konkrētā štata vēlēšanās kandidāts iegūst zināmu skaitu elektorāta balsu.
Reālākais līderu sekotājs – Džonsons
Bijušais Ņūmeksikas štata gubernators Džonsons, aptaujās parasti iegūstot 9% vai 10% atbalstu, tiek uzlūkots kā teorētiski tuvākais konkurents republikāņu un demokrātu kandidātiem Trampam un Klintonei.
Līdz šim gan publiskajā telpā viņš vairākkārt nonācis nepatīkamā situācijā – septembra sākumā intervijā MSNBC viņam tika jautāts, ko viņš kā prezidents iesāktu ar karstāko punktu Sīrijā Alepo apgabalu, uz ko Džonsons mierīgi atbildēja: "Kas ir Alepo?"
Līdzīgā situācijā viņš nonāca šonedēļ, kad MSNBC lūdza nosaukt kaut vienu ārvalstu līderi, kuru viņš ciena. Viņš nevarēja atbildēt. Kandidāts neveiksmīgi centās atcerēties bijušā Meksikas prezidenta Vinsenta Foksa vārdu, ko spēja vien ar zāles palīdzību.
Ņemot vērā ASV vēlēšanu pieredzi pēdējos 20 gados, kandidātiem ārpus Demokrātiskās un Republikāniskās partijas ir visai maz izredžu reāli pretendēt uz prezidenta amatu.
Pēdējās desmitgadēs vistuvāk panākumam atradās miljardieris Ross Perots (foto pa vidu), kurš 1992. gadā vēlēšanās, iegūstot 18,9% atbalstu, zaudēja demokrātam Bilam Klintonam, kā arī ieguva zemāku elektorātu skaitu par republikāni Džordžu Volkeru Bušu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
