Sīrija februārī plāno nodot izvešanai no valsts lielu ķīmisko ieroču kravu un viss bruņojuma nodošanas process varētu tikt noslēgts līdz 1. martam, atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra vietnieku Genādiju Gatilovu, vēsta laikraksts "The Guardian".
"Burtiski vakar sīrieši paziņoja, ka februārī plānots izvest lielu ķīmisko vielu kravu. Viņi ir gatavi to pabeigt līdz 1. martam," Gatilovu citē aģentūra "RIA Novosti".
Krievijas un ASV panāktā vienošanās par Sīrijas ķīmisko ieroču likvidēšanu krietni atpaliek no iepriekš noteiktā grafika. Kaujas vielas no valsts bija jāizved līdz 2013. gada beigām, tomēr tas netika izdarīts, jo Sīrijas valdība nespēja garantēt bruņojuma drošu nogādāšanu līdz ostai.
Līdz šim uz starptautiskajiem kuģiem ir uzkrauta vien neliela daļa bruņojuma.
ASV apsūdzēja Sīriju, ka tā apzināti velk laiku, un ASV valsts sekretārs Džons Kerijs piektdien lūdza Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu izdarīt spiedienu uz Damasku, lai ieroču izvešana tiktu paātrināta.
Maskava ir Sīrijas Bašara al Asada režīma sena sabiedrotā, aizstāve starptautiskā arēnā un galvenā bruņojuma piegādātāja. Krievija noliedza Rietumu bažas, ka izvešana tiek kavēta apzināti, norādot, ka ir drošības un loģistiskās problēmas.
Atbruņošanas plāns paredz, ka ķīmiskās kaujas vielas Latākijas ostā jāsavāc Dānijas un Norvēģijas kravas kuģiem, kas tās tālāk nogādās Itālijā pārkraušanai ASV kuģī. Pēc tam vielas, speciāli izveidotā titāna tvertnē, līdz 2014. gada vidum paredzēts iznīcināt uz amerikāņu kuģa starptautiskajos ūdeņos.
Ķīmisko bruņojumu no 12 noliktavām Vidusjūras ostā Latākijā nogādā ar Krievijas bruņotajām kravas automašīnām, kuras izseko ASV satelīti un Ķīnas novērošanas kameras.
Iepriekš līdz pagājušā gada beigām paredzētā bruņojuma izvešana izgāzās, jo savlaicīgi ostā nogādāt bīstamo bruņojumu traucējuši laika apstākļi, mainīgās frontes līnijas un bloķēti ceļi. Tikmēr Sīrijas ķīmisko ieroču ražošanas ekipējums tika iznīcināts saskaņā ar plānu - līdz 2013. gada 1. novembrim.
Sīrijas ķīmiskās atbruņošanas plāns izstrādāts pēc tam, kad Krievija un ASV vienojās par Damaskas ķīmiskā bruņojuma iznīcināšanu pēc 21. augustā Sīrijas galvaspilsētā notikuša ar zarīnu pildītu raķešu uzbrukuma, kurā gāja bojā simtiem cilvēku.
ASV un citas rietumvalstis uzbrukumā vaino prezidenta Bašara al Asada spēkus, kuriem vienīgajiem valstī bijušas tehniskas iespējas šāda uzbrukuma īstenošanai. Tikmēr Damaska savu vainu noliedz, tās pusē nostājas arī senā sabiedrotā Maskava.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 126 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
