Pēc ekspertu aplēsēm, ar Valsts drošības direktorātu sadarbojās aptuveni 20% iedzīvotāju, informējot slepenpoliciju par "aizdomīgām" draugu, kaimiņu, kolēģu un pat ģimenes locekļu darbībām.
Rietumu izlūkdienesti aplēsuši, ka komunistu režīma laikā slepenpolicijas labā strādāja līdz pat 10 000 cilvēku.
Likums ļauj piekļūt dokumentiem cilvēkiem, kurus režīms novēroja, kas sadarbojās ar režīmu, kā arī visas arhīvos ieinteresētās organizācijas. Dokumentus izskatīs piecu cilvēku komiteja, kas tos nodos ieinteresētajiem cilvēkiem.
Komiteja arī izsniegs "sertifikātus par nesadarbošanos" ar režīmu cilvēkiem, kas vēlas iegūt darbu valsts pārvaldē vai vēlas kandidēt vēlēšanās.
Albānija savulaik bija viena no noslēgtākajām valstīm pasaulē, kuru kopš Otrā pasaules kara līdz pat savai nāvei 1985.gadā ar dzelzs dūri kontrolēja komunistiskais diktators Envers Hodža. Viņš savulaik deva rīkojumu katras mājas pagalmā uzcelt betona bunkuru, biedējot tautu ar neizbēgamu amerikāņu karaspēka iebrukumu. Režīms vēl pastāvēja vairākus gadus pēc diktatora nāves, līdz 1991.gadā sabruka.
