Ministrija aicina Armēniju un Azerbaidžānu pārtraukt militārās aktivitātes.
Kā vēstīts, Armēnijas un Kalnu Karabahas amatpersonas sestdien paziņoja, ka Azerbaidžānas spēki naktī veikuši uzbrukumu pa visu saskarsmes līniju, taču tas atsists un armēņu spēki pārgājuši pretuzbrukumā.
Armēņu bruņotie spēki pārgājuši pretuzbrukumā vairākos virzienos Kalnu Karabahas konflikta zonā, pavēstīja Armēnijas aizsardzības ministra preses pārstāvis Arcruns Avanisjans.
"Šobrīd notiek aktīvas kaujas darbības. Armēnijas puse veikusi prettriecienu virknē virzienu un pārgājusi pretuzbrukumā," savā "Facebook" lapā raksta Avanisjans. "Abās pusēs ir bojāgājušie. Azerbaidžānas puse ir cietusi lielus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus, notriekts helikopters. Šobrīd iniciatīva karadarbībā atrodas mūsu rokās."
Azerbaidžāna un Armēnija apsūdzējušas viena otru par konflikta eskalāciju Kalnu Karabahā.
"Visa atbildība par radušos situāciju pilnībā gulstas uz Armēniju kā agresorvalsti un okupantu," paziņoja Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas preses dienesta vadītājs Hikmets Gadžijevs.
Viņš aicināja starptautisko sabiedrību "asi nosodīt Armēnijas bruņoto spēku artilērijas veikto civilo objektu apšaudi Azerbaidžānas teritorijā, kas ir rupjš Armēnijas starptautisko humāno tiesību saistību pārkāpums".
Armēnija no savas puses apsūdzēja Azerbaidžānu civilo objektu apšaudīšanā.
"Stingri nosodām Azerbaidžānas bruņoto spēku darbību visā saskarsmes līnijas garumā Kalnu Karabahā un uz robežas ar Armēniju, par uzbrukuma mērķiem padarot civilos objektus un apdzīvotās vietas," paziņoja Armēnijas Ārlietu ministrija.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.
