Analītiķi: Krievija sāk zaudēt Ķīnai cīņā par ietekmi Vidusāzijā  (128)

"Ja agrāk Ķīna reģionā bija ne pārāk aktīva, bet ekspansija bija vērojama Ķīnas preču plūsmā, tad tagad mēs Kirgizstānā novērojam aktīvu Ķīnas uzņēmumu darbību. Tie izrāda interesi visās jomās, turklāt jau valsts mēroga projektos," raidsabiedrībai "Deutsche Welle" (DW) teic politologs Azamats Temirkulovs. Viņš uzskata, ka Ķīnas interese par Vidusāziju turpinās pieaugt, turklāt ne tikai ekonomiskajā sfērā.

Ķīnas ekonomiskā ekspansija Kirgizstānā pastiprinās un investīciju apjomi aug gadu no gada. Lielā Austrumu kaimiņa uzņēmumus galvenokārt interesē enerģētikas un kalnrūpniecības nozare.

Tieši Ķīnas kompānija Kirgizstānas dienvidos ceļ elektroapgādes apakšstaciju "Datka", šim projektam Ķīnas Eksporta – importa banka ir piešķīrusi 208 miljonus dolāru (111 miljoni latu). Tā pati kompānija cels arī apakšstaciju "Kemin" valsts ziemeļos un augstsprieguma elektrolīniju "Datka – Kemin", kas izveidos vienotu Kirgizstānas energoapgādes tīklu. Šim nolūkam Ķīnas valdība atvēlējusi aptuveni 390 miljonu dolāru (208 miljoni latu) lielu aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem, akcentē DW.

Netālu no galvaspilsētas Biškekas, Karabaltā Ķīnas investori būvē naftas pārstrādes rūpnīcu ar plānoto ražību 800 000 tonnu naftas gadā, ko paredzēts ievest no Kazahstānas un Krievijas. Ieguldījumi šajā projektā tiek vērtēti 250 miljonu dolāru (133 miljoni latu) apmērā.

Ķīna arī cenšas iegūt piekļuvi retzemju elementu, krāsaino un dārgmetālu ieguves vietām, raidsabiedrībai skaidro politologs Toktogula Kakčekejevs. Tā vairākas Ķīnas kompānijas piedalās zelta ieguves vietu meklēšanā un apgūšanā. "Tādā viedā Ķīna piekļūs daudzām ieguves vietām, jo Kirgizstānā ir paši "lētākie" ierēdņi," paredz eksperts.

Sagaidāms, ka Pekina un Biškeka pārrunās arī Ķīnas – Kirgizstānas – Uzbekistānas dzelzceļa līnijas celtniecības projektu. Tam varētu būt nepieciešami līdz diviem miljardiem dolāru (1,06 miljardi latu).

Pirmo reiz par dzelzceļa maģistrāles celtniecību sāka runāt pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. 2002. gadā Ķīna projekta priekšizpētei piešķīra vairāk nekā trīs miljonus dolāru (1,6 miljoni latu). Rezultātā speciālisti izvēlējās optimālu maršrutu 270 kilometru garumā. Eksperti aprēķināja, ka dzelzceļš par 900 kilometriem samazinātu ceļu no Austrumāzijas uz Tuvo Austrumu un Dienvideiropas valstīm. Savukārt Kirgizstānas dzelzceļa sistēma vairs nebūtu strupceļš, bet ar tranzītu varētu pelnīt līdz 200 miljoniem dolāru (106 miljoni latu) gadā.

Tomēr Ķīnai un Kirgizstānai vēl nav izdevies vienoties par projekta finansēšanu un sliežu platumu. Ķīna ir gatava apmaksāt projektu, pretī saņemot piekļuvi derīgajiem izrakteņiem, bet šis jautājums izraisīja strīdus Kirgizstānā, tāpēc Biškeka no šī varianta atteicās. Tāpat Pekina uzstāj, ka sliežu ceļam jāatbilst Ķīnas standartiem – tā sauktajām "šaurajām sliedēm". Savukārt Kirgizstāna vēlas "platās sliedes", ko izmanto bijušās Padomju Savienības teritorijā, skaidro DW.

Šis jau ir stratēģisks jautājums, kas skar ne tikai Kirgizstānu, bet arī citas NVS valstis un galvenokārt Krieviju, uzskata Kakčekejevs. "Ķīna uzspiež savus tehnoloģiskos standartus, tai skaitā arī par dzelzceļu. Šauro sliežu parādīšanās Kirgizstānā vieš Maskavas bažas, jo saskaņā ar Krievijas kara doktrīnu Centrālāzija ir Krievijas interešu zona," raidsabiedrībai DW norāda analītiķis.

Eksperts uzskata, ka Maskava sāk zaudēt Pekinai cīņā par ietekmi reģionā. "Krievijai ir vairāk vēsturisku sakaru un kultūras klātbūtne, bet Ķīnai ir vairāk naudas," pauž Kakčekejevs.

Tikmēr Ķīna mēģina iespraukties arī kultūras un izglītības jomā. Oktobra beigās Kirgizstāna ratificēja līgumu, kas paredz pirmās vispārizglītojošās skolas ar padziļinātu ķīniešu valodas apguvi celtniecību. Būvniecības izdevumus segs Ķīna. Sākotnējās apspriešanas stadijā ir arī ideja par ķīniešu universitātes atvēršanu kaimiņvalstī.

"Mēs novērojam sākumu Ķīnas kultūras ekspansijai, bet pēc ekonomiskās un kultūras ekspansijas sekos politiskā," secina politologs Temirkulovs.