Foto: AFP/Scanpix

Ar laikapstākļiem saistītas katastrofas pēdējo 20 gadu laikā ir kļuvušas arvien biežākas un tajās gājuši bojā vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku, pirmdien paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), kārtējo reizi aicinot valstis panākt nozīmīgo vienošanos par klimata pārmaiņām.

ANO Katastrofu risku mazināšanas aģentūras (UNISDR) sagatavotajā ziņojumā teikts, ka plūdi, vētras un citi ekstremāli laikapstākļi kopš 1995. gada ir prasījuši 606 tūkstošu cilvēku dzīvības, bet "vēl 4,1 miljards cilvēku ir ievainoti, palikuši bez mājām vai viņiem ir bijusi nepieciešama ārkārtas palīdzība".

Ziņojumā norādīts, ka nav iespējams noteikt, cik lielā mērā tādu katastrofu skaita pieaugums ir saistāms ar klimata pārmaiņām, tomēr saistība starp planētas klimata izmaiņām un ekstremāliem laikapstākļiem ir skaidra.

"Šī ziņojuma saturs uzsver, kādēļ ir tik svarīgi, ka jaunā vienošanās par klimata pārmaiņām tiek izstrādāta COP21 Parīzē," sacīja UNISDR vadītāja Margareta Vālstrēma, runājot par nākamnedēļ Parīzē gaidāmajām augsta līmeņa sarunām.

Sarunas Francijas galvaspilsētā sāksies 30.novembrī, un to mērķis ir izstrādāt 195 ANO dalībvalstu vienošanos par siltumnīcas efektu iztaisošo gāzu izmešu iegrožošanu. Šie gāzu izmeši tiek vainoti par bīstamo klimata pārmaiņu līmeni.

2005.-2014. gadā lielākā datubāze par dabas katastrofām, kas saistītas ar laikapstākļiem, reģistrēja 335 tādus gadījumus, kas ir par 14% vairāk nekā iepriekšējā desmit gadu periodā un gandrīz divreiz vairāk nekā 1985.-1994. gadā.

Kopumā, kā teikts ziņojumā, mūsu planēta ir piedzīvojusi "nepārtrauktu plūdu un vētru skaita pieaugumu", norādot, ka sausums, karstuma viļņi un neierasts aukstums arī rada arvien lielākas bažas.

UNISDR dati liecina, ka pēdējo 20 gadu laikā plūdi veido 47% no visām reģistrētajām ar laikapstākļiem saistītajām katastrofām, skarot vairāk nekā 2,3 miljardus cilvēku, no kuriem lielākā daļa dzīvo Āzijā.

Kopumā 75% no 4,1 miljarda cilvēku, kas cietuši no dabas katastrofām, kas saistītas ar laikapstākļiem, dzīvo Ķīnā vai Indijā. Šie dati parāda, ka blīvi apdzīvotās teritorijas šajās valstīs ir nesamērīgi pakļautas dabas katastrofu ietekmei.

Pēc dabas katastrofu, kas saistītas ar laikapstākļiem, skarto cilvēku skaita aiz Ķīnas un Indijas seko Bangladeša (131 miljons cilvēku) un Filipīnas (130 miljoni cilvēku). Brazīlija ar 51 miljonu skartu cilvēku ir laikapstākļu izraidītu dabas katastrofu visvairāk ietekmētā valsts Amerikā, bet Āfrikā tā ir Kenija ar 47 miljoniem skartu cilvēku.

Ziņojumā arī norādīts uz ārkārtēju laikapstākļu nodarītajiem postījumiem īpašumam un infrastruktūrai.

Ar laikapstākļiem saistītās dabas katastrofās pēdējo divdesmit gadu laikā iznīcināti vai bojāti 87 miljoni māju. Visā pasaulē ir skarti simtiem tūkstoši skolu, slimnīcu un citu nozīmīgu institūciju ēku.

Kopumā UNISDR dati liecina, ka ekstremālu laikapstākļu radītie finansiālie zaudējumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā sasniedz 1,9 triljonus ASV dolāru (1,8 triljonus eiro).

"Ņemot vērā saistību starp klimata pārmaiņām un ekstremāliem laikapstākļiem, planēta "nākamajās desmitgadēs piedzīvos arvien vairāk katastrofu, kas saistītas ar laikapstākļiem," brīdināts ANO institūcijas ziņojumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!