Foto: Reuters/Scanpix

ANO Drošības padome atlikusi balsojumu par rezolūciju, kas Srebrenicas slaktiņu atzītu par genocīdu, jo Krievija piedraudēja izmantot savas veto tiesības.

Balsojumus, par Lielbritānijas ierosināto rezolūciju, kurā nosodīta Bosnijas serbu spēku veiktā 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu noslepkavošana 1995.gada jūlijā, ir atlikts līdz trešdienai.

Srebrenicas slaktiņš tiek uzskatīts par asiņaināko kara noziegumu, kas pastrādāts Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

Laikā, kad Bosnija gatavojas sestdien gaidāmajiem traģēdijas 20.gadskārtas atceres pasākumiem, Drošības padome, kurā ir 15 locekļu, cerēja pirmoreiz oficiāli atzīt šo masu slepkavību par genocīdu.

"Šīs ir bijušas grūtas pārrunas. Diskusijas ilga līdz pēdējam brīdim," atzina Lielbritānijas misijas pārstāvis pēc tam, kad otrdien balsojums tika divreiz atlikts.

"Ņemot vērā gadadienas nozīmi, mēs esam apņēmušies iegūt visplašāko padomes locekļu atbalsta līmeni. Mēs caram, ka šī atlikšana ļaus mums to panākt," sacīja Lielbritānijas pārstāvis.

Bosnijas serbu līderis bija iepriekš panācis, ka Krievija bloķē ANO rezolūcijas priekšlikumu norādot, ka tas ir "antiserbisks", jo pievēršas tikai slepkavībām asiņainā 1992.-1995.gada Bosnijas kara pēdējos piecos mēnešos. Serbijas un Bosnijas serbu politiķi ilgi nolieguši Srebrenicas asinsizliešanas apmērus, kaut arī divi starptautiski tribunāli to ir atzinuši par genocīdu.

Domstarpības par rezolūcijas tekstu atkal uzkurinājušas domstarpības Balkānu karu jautājumā, kur Krievija nostājusies etnisko serbu un Serbijas pusē, bet Rietumi - Bosnijas musulmaņu un Horvātijas pusē.

Krievijas vēstnieka vietnieks Pjotrs Iļjičevs nosaucis ANO rezolūcijas projektu kā "šķeltniecisku" un norādījis, ka tas pievēršas tikai "vienai konflikta daļai". Savukārt Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks apsūdzējis Lielbritāniju mēģinājumā, pamatojoties uz viltus liecībām, panākt ANO atzinumu, ka pret Bonijas musulmaņiem esot pastrādāts genocīds.

Tikmēr Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs otrdien pavēstīja, ka apmeklēs piemiņas pasākumus nedēļas nogalē, cenšoties veicināt izlīgumu. Tomēr nekādu nacionālo vainu šajā jautājumā viņš neatzina.

"Laiks parādīt, ka mēs esam gatavi izlīgumam un ka esam gatavi noliekt galvas citu tautu upuru priekšā," Vučičs sacīja žurnālistiem. "Es ar lepnumu pārstāvēšu Serbiju, kas spēj atzīt, ka dažas personas pastrādāja noziegumus."

"Mēs nosodām katru no šiem šausmīgajiem noziegumiem un sodīsim katru no šiem noziedzniekiem," uzsvēra Vučičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!