Tikai 25% basku atbalsta ideju panākt reģiona neatkarību no Spānijas, bet 68% uzskata, ka reģionam jāpaliek kā autonomam apgabalam Spānijas Karalistes sastāvā, liecina "El Mundo" veiktā aptauja, ziņo ārvalstu masu mediji.
Aptaujā piedalījušies 900 dažāda vecuma Basku zemes iedzīvotāji no dažādam sociālajam grupām. Aptauja liecina, ka 32% atbalsta 1972.gadā pieņemto likumu, kas atzina Basku zemes autonomiju un basku valodas tiesības, vēsta "RIA Novosti".
Likums ļāva Basku zemē nodibināt savu neatkarīgo parlamentu un valdību, izveidot savu izglītības, veselības aprūpes un sociālā atbalsta sistēmu, pašiem risināt kultūras, sporta un tūrisma jautājumus. Vēlāk izdots dekrēts par basku valodas pasniegšanu skolās Basku zemē, izveidota autonomā basku policija, un Basku zeme ieguvusi tiesības un nodokļu autonomiju.
Aptauja gan liecina, ka 36,7% basku atbalsta autonomijas paplašināšanu. Tai pat laikā 94% aptaujāto pauduši, ka bruņotajam grupējumam ETA, kas cīnās par Basku zemes neatkarību, būtu jānoliek ieroči.
Kopš ETA sāka savu darbību 1968.gadā, tiek uzskatīts, ka šī grupējuma upuru skaits sasniedzis 858. Pērn rudenī grupējums paziņojis, ka pārtrauc bruņotu cīņu, un aicinājis valdību uz sarunām, lai atrisinātu konfliktu.
Basku zeme ir reģions Spānijas ziemeļos, un jau kopš viduslaikiem tam bija autonomijas tiesības, taču diktatora Fransisko Franko valdīšanas laikā (1939. – 1975.gados) šī autonomija tika likvidēta.