Jūlija beigās publicējamā aizsardzības dokumenta uzmetumā Japāna pirmo reizi oficiāli izrāda asu reakciju pret Ķīnas centieniem kontrolēt plašas strīdīgas teritorijas Dienvidķīnas jūrā, raksta "Vice".
Šajā dokumenta uzmetumā Japāna Ķīnas centienus iegūt kontroli pār strīdīgajām Spratlija salām nosaukusi par "patvaļīgiem" jeb ignorantiem pret citām valstīm. Japānas diplomātiju neierasti skarbie vārdi sekojuši Ķīnas pūliņiem atjaunot nogrimušās salas un Fairikrosas rifā pat likt pamatus jaunai militāraji bāzei.
Pēdējā pusotra gada laikā Ķīna reģionā ir no jauna uzcēlusi septiņus rifus, jau esošo salu teritoriju palielinot par aptuveni 800 hektāriem. Turklāt Fairkrosas rifā izveidots lidlauks un tiek likti pamati militārajai bāzei. Ķīna apgalvo, ka tās aktivitātes Dienvidķīnas jūrā ir paredzētas civiliem un aizsardzības mērķiem, no kā ieguvējas būs arī citas valstis.
Tikmēr Japānas cīņa ar Ķīnu par Senkaku salām Austrumķīnas jūrā Tokijā rada aizvien lielākas bažas par aizjūras kaimiņu plāniem. Japānas striktā atbilde gan ir reti pieredzēts fenomens.
Tieši šobrīd premjers Šindzo Abe virza pirmo likumprojektu par dalību kopējās pašaizsardzības programmā kopš Otrā pasaules kara. Tas tiek slēgts ar ASV.
"Pārmaiņas jau nāca labu laiku. Valoda ir palikusi spēcīgāka un pūliņi pārdefinēt pašaizsardzības konstitūciju ir atbilde Ķīnas pozīcijai vairākus gadus kļūt aizvien agresīvākai un centieniem reģionā demonstrēt savu militāro pārākumu," jauno dokumentu komentē "Project 2049 Institute" eksperte Kellija Karija.
Japāna gan nav vienīgā, kura cenšas apspiest Ķīnas izvēršanos reģionā. Filipīnas Ķīnu iesūdzējušas tiesā par tās teritoriālajām prasībām Dienvidķīnas jūrā. Turklāt Hāgā ANO Arbitrāžas tiesā valsti pārstāvēt tiek sūtītas pašas augstākās valsts amatpersnas. Ķīna gan to dēvē par politisku provokāciju.
"Ķīnieši izmanto tādu kā ļeņinistu piegājienu. Viņi zondē ar durkli līdz brīdim, kad sasniegs tēraudu, un tad viņi apstāsies. Kad viņi beidzot redzēs, ka ir nopietna pretreakcija, viņi nedaudz atkāpsies," uzskata Karija.
Arī Japānas studiju programmas studiju vadītājs Amerikas Uzņēmējdarbības institūtā Mišels Auslins uzskata, ka Ķīna patiesībā ir noraizējusies par to, ko darīs un cik tālu varētu iet Japāna. Viņš norāda, ka lai gan Japānai ir gan ievērojama armija un jūras spēki (kuri tiek dēvēti par aizsardzības spēkiem), un tā var aizstāvēt pati sevi, plašāka konflikta gadījumā tās spējas ir relatīvi ierobežotas.
Līdz ar to Ķīnas sāncenši skatās ASV virzienā, cerot uz palīdzību stabilitātes uzturēšanā. "ASV spēlē īpašu lomu, jo tā nav Āzijas valsts, bet gan attāls un neieinteresēts svešinieks. Mūsu intereses nav teritoriālas - tās nav nekas vairāk kā vēlme saglabāt šo atvērtā tirgus kārtību, no kuras mēs iegūstam ekonomiski, bet ne kādā tradicionālā veidā, kādi parasti izraisa karu," medijam "Vice" skaidro Auslins.
Ķīna gan šo konfliktsituāciju redz citādi, un jau vairākkārt norādījusi ASV uztraukties pašai par savām lietām, norādot, ka Dienvidķīnas jūras konflikts ir Āzijas iekšējā lieta.
"Mums ir uz drošības jautājumu balstītas attiecības ar Japānu, ar filipīnām, mums ir līgumattiecības, un mēs turpināsim iejaukties [šajā konfliktā], bet ķīnieši to turpinās uzskatīt par ārkārtīgi provokatīvu darbību. Bet mēs ar salīdzinoši niecīgu rīcību tikai atbildam tam, ko viņi dara, un kas ir ārkārtīgi provokatīvi," norāda Karija.
