Kanāda ir ieviesusi ekonomiskās sankcijas pret virkni Krievijas un Ukrainas amatpersonu, reaģējot uz Maskavas politiku Ukrainā.
Kanādas premjerministra Stīvena Hārpera interneta vietnē publicēts personu saraksts, pret kurām vērstas ekonomiskās sankcijas. Tās ir septiņas Krievijas un trīs Ukrainas amatpersonas.
Krievijas amatpersonas:
1) Sergejs Glazjevs - Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks.
2) Andrejs Klišass - Krievijas Federācijas padomes Konstitucionālo tiesību komitejas priekšsēdētājs.
3) Valentīna Matvijenko - Krievijas parlamenta augšpalātas priekšēdētāja.
4) Jeļena Mizuļina - Valsts domes deputāte.
5) Dmitrijs Rogozins - Krievijas vicepremjers.
6) Leonīds Sluckis - Valsts domes Neatkarīgo valstu savienības komitejas priekšsēdētājs.
7) Vladislavs Surkovs - Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs.
Ukrainas un Krimas amatpersonas:
1) Sergejs Aksjonovs - patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs.
2) Vladimirs Konstantinovs - Krimas parlamenta spīkers.
3) Viktors Medvedčuks - viens no bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča padomniekiem.
Jau vēstīts, ka ES un ASV pirmdien apstiprināja sankcijas pret virkni augsta ranga Krievijas un Krimas amatpersonām.
Ukrainā ietilpstošajā Krimas Autonomajā Republikā 16. martā notika referendums par pussalas pievienošanos Krievijai. Vēlmi saistīt savu nākotni ar kaimiņvalsti izteikuši 97% balsotāju.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Vēstīts, ka Krima kopš 28. februāra faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
