"De facto" vēstīja, ka par Krievijas aktivitātēm aizvadītā gada nogalē pauda arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, taču NATO ģenerālsekretārs gan neuzskata, ka šīs mācības būtu uztveramas par apdraudējumu.

"Es arī esmu uztraukts par šīm militārajām mācībām un es domāju, ka Krievijai būtu jānodrošina daudz lielāks caurspīdīgums par šīm mācībām. Mācības ir armijas ikdiena, arī mēs rīkojam mācības. Bet mans viedoklis ir, ka mums ir jābūt atklātiem un jāpaskaidro, kāds ir šo mācību mērķis, sacīja Rasmusens.

Viņš gan pauda viedokli, ka Krievijas aktivitātes vēl redzamāku NATO klātbūtni Baltijā neizsauks, jo "mēs jau šeit esam, nupat runājām par gaisa patruļām - tas ir tiešs NATO klātbūtnes veids Baltijas valstīs. Un mūsu jaunajā stratēģiskajā konceptā mēs esam nolēmuši, ka NATO klātbūtne būs jūtama katra dalībvalstī, tostarp Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Mēs arī organizēsim mācības."

NATO ģenerālsekretārs intervijā arī pauda pārliecību, ka maijā gaidāmajā NATO samitā Čikāgā alianses valstis nolems pagarināt termiņu sabiedroto gaisa spēku patruļām virs Baltijas valstīm.

"Tas ir saprātīgi, ka sabiedrotie viens otram palīdz un tā nebūtu efektīva resursu izmantošana, prasot Igaunijai, Lietuvai un Latvijai ieguldīt naudu milzīgos gaisa spēkos, lai paši spētu patrulēt gaisa telpā. Citiem partneriem ir nepieciešamais aprīkojums, lidmašīnas, lai veiktu patruļas, tāpēc es ceru, ka mēs Čikāgā nolemsim pagarināt NATO gaisa spēku patruļas virs trim Baltijas valstīm," sacīja Rasmusens.

Vaicāts vai kārtējā termiņa pagarināšana būtu uzskatāma par ilgtermiņa risinājumu, NATO ģenerālsekretārs atbildēja, ka "protams, ir dažādi veidi, kā gaisa patruļas veikt efektīvi un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs esam prasījuši savām militārpersonām to izvērtēt dziļāk, tiešām likt galdā vairākus variantus, un es domāju, ka visi sabiedrotie piekrīt, ka mums ir jāatrod risinājums, kurš ir gan militāri, gan ekonomiski efektīvākais."