Krievija ved sarunas par savu militāro klātbūtni Kiprā, vēsta Vācijas sabiedriskā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW).
Eksperti norāda, ka Maskava tādējādi cenšas attīstīt savu karafloti, kā arī atrast alternatīvu savai Sīrijas bāzei.
Lai gan Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņoja, ka apgalvojumi par tās militārā personāla izvešanu no karaflotes bāzes Sīrijā un tā aizstāšana ar civilajiem darbiniekiem esot nepatiesi, ministrijas izplatītajā paziņojumā presei bija teikts, ka militāro tehnisko speciālistu klātbūtne Tartūsā esot nevajadzīga, "jo Krievijas karakuģu apkopi jau sen pārņēmuši civilisti".
Vienlaikus paziņojumā uzsvērts, ka Tartūsa arī turpmāk kalpos kā Krievijas karaflotes bāze Vidusjūrā.
Neskatoties uz to, Maskava nepārprotami gatavojas šī atbalsta punkta zaudēšanai, un tagad, šķiet, krievi ir atradušu alternatīvu, norāda DW.
Krievijas valdība šobrīd ved sarunas ar Kipru par militārās sadarbības paplašināšanu. Intervijā Krievijas raidorganizācijai "Voice of Russia" Kipras ārlietu ministrs Jans Kasulids pirmdien izteicās, ka Krievijas gaisa spēki varētu izmantot bāzi Pafosā.
Konkrētas detaļas tikšot apspriestas tuvākajā laikā, un līgums par militāro sadarbību varētu tikt parakstīts tuvākajā laikā, piebilda diplomāts.
"Tas nepārprotami ir saistīts ar Tartūsu," uzskata Vācijas Starptautisko un drošības jautājumu institūta pētniece Margarete Kleina.
Tikmēr Krievijas karaflotes vizītes Kiprā kļūst arvien biežākas. Piemēram, 19.jūnijā Limasolas ostā pietauvojās degvielas uzņemšanai trīs krievu karakuģi. Maijā Kipru apmeklēja krievu Melnās jūras flotes flagmanis kreiseris "Maskava", kas jūlijā uzņemsies 16 kuģu lielās Krievijas Vidusjūras flotiles komandēšanu.
Analītiķus nepārsteidz, ka Krievija cer Kipru izmantot kā savu bāzu Vidusjūrā, ņemot vērā abu valstu ciešo ekonomisko sadarbību un to, ka neskatoties uz banku krīzi, sala joprojām tiek uzskatīta par krievu uzņēmumu "nodokļu paradīzi".
Eksperti norāda, ka sarunas ar Kipru jāskata plašākā kontekstā. "Krievija vēlas atdzimt kā lielvara," uzsver Kleina, piebilstot, ka Maskava vēlas līdz 2015.gadam nodrošināt pastāvīgu klātbūtni Vidusjūrā, ko prezidents Vladimirs Putins nosaucis par "stratēģisku reģionu", kur Krievijai ir savas intereses.
PSRS laikā Vidusjūrā operēja 30 līdz 60 krievu karakuģi, taču 1992.gadā Krievijas Vidusjūras flote tika likvidēta. Tomēr tagad tā, šķiet, atdzimst, lai gan ne tik plašā mērogā. Maskava plāno, ka Vidusjūrā patrulēs desmit karakuģi.
Tomēr profesionāļu aprindās šīs ieceres uzlūko skeptiski.
"Domāju, tā ir politika nepārprotama signāla došanai," saka Kleina. Viņa gan piebilst, ka Krievijas karaflotes nozīme neesot "ļoti liela".
Arī krievu žurnālists Aleksandrs Golcs uzskata, ka "Vidusjūras flotes uzdevums būs demonstrēt savu klātbūtni".
Viņš norāda, ka Krievijas karaflotei trūkst modernu kuģu un ka tai ir tikai viens aviācijas bāzes kuģis, kas piekomandēts Ziemeļu flotei.
Gan Kleina, gan Golcs neuzskata, ka krievu kuģi varētu iesaistīties Sīrijas konfliktā. Viņuprāt NATO arī nevajadzētu satraukties.
Golcs norāda, ka Kipra nav NATO locekle, lai gan salā atrodas divas britu militārās bāzes, viena no tām netālu no Limasolas.
