"Es necenšos pārspīlēt, bet 90 procenti [Baltkrievijas iedzīvotāju] priecājas, ka šāda spēkstacija tiek celta, ka tā būs brīnišķīga pilsēta, kur viss būs droši un normāli. Tātad sabiedriskā doma ir par to, ka spēkstacijai jābūt. Un mēs domājam, ka tie būs pirmie divi [reaktori], bet jau pēc neilga laika tiem sekos vēl divi," viņš izteicies, runājot forumā "Atomekspo-2018".

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Šobrīd paredzēts, ka kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Kodoldegvielas ielādēšanu AES pirmajā reaktorā plānots sākt nākamā gada februārī, bet 2019.gada vasarā spēkstaciju iecerēts pieslēgt kopējam pārvades tīklam un pēc tam pakāpeniski palielināt jaudu, lai līdz nākamā gada nogalei pirmo energobloku nodotu ekspluatācijā. Otro reaktoru plānots iedarbināt 2020.gada vidū.

Būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport". Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.