ASV bruņotie spēki un ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) Afganistānā varētu būt pastrādājuši kara noziegumus, "cietsirdīgi un varmācīgi" nopratinot aizturētās personas, pirmdien paziņojusi Starptautiskā karatiesa (SKT).
Ir "nopietns pamats uzskatīt, ka šo aizturēto nopratināšanas laikā ASV bruņoto spēku un ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes locekļi lietoja paņēmienus, kas uzskatāmi par kara noziegumiem spīdzināšanas, nežēlīgas izturēšanās, vardarbības pret cilvēka pašcieņu un izvarošanas veidā", pavēstīja SKT galvenā prokurore Fatu Bensuda, atklājot sākotnējās izmeklēšanas rezultātus.
Šie gadījumi lielākoties attiecas uz 2003. līdz 2004. gadu, informēja SKT.
Bensuda norādīja, ka drīzumā lems par iespēju aicināt SKT sākt pilnu izmeklēšanu.
Viņa pavēstīja, ka kopš talibu režīma gāšanas Afganistānā 2001. gadā talibi, ar tiem saistītais "Haqqani" tīkls, Afganistānas valdības spēki, ASV karavīri un CIP varētu būt pastrādājuši kara noziegumus. Prokurore uzsvēra, ka talibi uzbrukumos no 2007. gada līdz 2015. gadam vainojami 17 000 civiliedzīvotāju nāvē.
Bensuda uzsvēra, ka ASV, iespējams, pastrādātie kara noziegumi nav atsevišķu personu roku darbs. Drīzāk "šie iespējamie noziegumi tika pastrādāti", jo pastāvēja politika ar to palīdzību iegūt informāciju, izmantojot nežēlīgas nopratināšanas metodes, norādīja prokurore.
Kopā ASV bruņotie spēki Afganistānā no 2003. gada 1. maija līdz 2014. gada 31. decembrim spīdzinājuši vai slikti izturējušies pret vismaz 61 aizturēto, viņa pavēstīja.
Savukārt CIP Afganistānā un slepenos cietumos Lietuvā, Polijā un Rumānijā no 2002. gada decembra līdz 2008. gada martam spīdzinājuši, cietsirdīgi izturējušies vai izvarojuši vismaz 27 aizturētos, piebilda prokurore.
ASV nav ratificējušas Romas statūtus, ar kuriem tika dibināta SKT, un maz ticams, ka Vašingtona sadarbosies šādā izmeklēšanā.
Bijušā ASV prezidenta Džordža Buša administrācija pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem pilnvaroja izmantot tā saukto pastiprinātās nopratināšanas tehniku, tostarp slīcināšanas simulāciju. Šāda veida nopratināšanu atcēla pašreizējais prezidents Baraks Obama.
Savukārt afgāņu spēku tiesāšanu varētu apgrūtināt Afganistānas parlamenta pieņemtā vispārējā amnestija, kas stājās spēkā 2009. gadā.
