Esmu strādājusi drukātajā presē un zinu, ka, lai uzrakstītu vēstuli avīzei, tā jāuzraksta vismaz uz papīra un jānosūta pa faksu, bet, izmantojot pasta pakalpojumus, procedūra kļūst vēl sarežģītāka un ilgāka (vēstule vismaz aploksnē jāieliek), pie tam avīze publicēs varbūt vienu no simts vēstulēm, bet interneta komentētājiem tikai jāpakustina roku pirksti pēc materiāla izlasīšanas un viss darīts.
Labākajā gadījumā – pēc izlasīšanas, jo komentāros parādās arī tā, piemēram – par ko bija raksts, vai kāds nevar pateikt, nelasīju, bet šis autors vienmēr raksta par to un to... Jā. Bet varbūt šoreiz viņš uzrakstījis pavisam par ko citu. Lai zinātu, taču vismaz jāizlasa. Komentētāji gan visu nemaz nelasa – ja rakstītājs pats ir kaut kur citur un kaut kad citreiz pateicis, ka nav heteroseksuālis, tad gandrīz visi komentāri, lai kāda būtu raksta ievirze, ir par homofobiju un citām seksuālām fobijām. Vai komentētāji pat viszinoši atļaujas apgalvot – viņš jau ir pārdevies tam un tam, viņam "maksā" tas...
"Komentāri par rakstu ir sava veida negatīvās enerģijas izlādēšana, kaut kur tā jāliek. Ja materiāls parādījies internetā, redakcija to atzinusi par nepieciešamu, tie komentāri nav nekāda kritika, bet negatīvās enerģijas izlādēšana," nosmēja veca kolēģe.
Var jau uzskatīt arī tā. Tikai ar šo negatīvās enerģijas izlādēšanu tādā veidā jāiepazīstas visai pasaulei, veidojot interneta priekšstatu par visu tautu. Diezin vai tie komentētāji paši zin un apzinās, ka negatīvā enerģija ir daudz spēcīgāka par pozitīvo un tā noteikti atgriežas kaut kā citādi?
Komentētāji bieži piemin Dievu. Tikai kāpēc viņi nezin to, ka viens no veidiem, kā atbrīvoties no negatīvās enerģijas, ir meklēt kontaktu ar pašu Dievu, nevis uzgāzt savu negatīvo enerģiju citiem? Varbūt tāpēc, ka nemaz neapzinās, ka tādējādi izlādē savu negatīvo enerģiju un, ka paši nemaz nav spējuši kļūt par rakstošas profesijas pārstāvjiem?
Palasot komentārus, šķiet, ka, uzgrūžot citiem atbildību par notiekošo un pie reizes atbrīvojoties no savas negatīvās enerģijas, daudzi cer, ka kaut kas mainīsies. Gan jau viņiem – tiem cerētājiem - mainīsies arī – negatīvo visdažādākajās izpausmēs viņi paši saņems daudz vairāk.
Runā, ka negatīvo enerģiju esot jālikvidē ar apziņu. Jāpaskaidro, ka apziņa ir tas, kā cilvēks sevi un ap sevi esošo uztver un izprot ikdienā. Pie tam apziņa piemīt tikai "dzīvām" būtnēm un tad ne visām. Komentāru autori gan jau visi sevi uzskata par tām dzīvām būtnēm, kam piemīt apziņa.
Neviens nebrīnās par to, ka cilvēces izdomas spējas ļauj apiet jebkurus un jebkādus šķēršļus. Bet ja to šķēršļu nav nemaz un nekādu, tad tikai atliek paklikšķināt pa klaviatūru, neko nedomājot – vienā mirklī tapis gatavs komentārs, pat nepiepūlot galvas smadzenes ar domām par attiecīgo tēmu.
Masu saziņas līdzekļiem internetā gan jādomā par to, kā sabalansēt tautu interesējošas un sociāli atbildīgas lietas. Viņiem (tiem) nav jādomā par to, kāds iespaids no interneta komentāru autoru kopuma var rasties par latviešu tautu citur pasaulē, kur arī izmanto interneta sniegtās iespējas, ne tikai audzē zemenes un sēnes, kuras vākt brauc mūsu tautieši, jo tur par darbu maksā vairāk. Par darbu maksā, par nestrādāšanu – ne.
Gan jau atkal būs komentārs, kurā uzklikšķināts – labu zālīti sapīpējusies. Un paraksts – kaut kāds izdomāts niks. Kurš no šiem anonīmajiem komentāru autoriem man vai kādam citam autoram ko līdzīgu ir pajautājis tieši, neslēpdamies?
Nav jau viss tikai balts un melns. Visi komentāri arī nemaz nav melni. Baltie nav pieminēti, pat bez pelēkajiem iztikts. Un tie, kuriem ir svarīgas lietas darāmas, tie, kuri ir pietiekami gudri, jo dara to, par ko maksā naudu, lai nebūtu jābrauc uz citu valsti stādāt par apkopēju, komentārus nemaz neraksta. Tikai iespaids par latviešu tautu internetā rodas no tiem, kuri raksta. Nē, klikšķina. Raksta rakstu, raksta par tēmu.