Ukrainā otrdien turpinās saspīlējums, Krievijas karavīri joprojām ielenkuši vairākas Ukrainas armijas bāzes Krimā, bet Kijeva brīdina, ka uzbrukums tiek gatavots arī valsts kontinentālajai daļai.
Par spīti ziņām, ka Krievija pirmdien izvirzījusi ultimātu Ukrainas vienībām Krimā padoties līdz pieciem rītā, uzbrukums nav sācies. Krievija noraidīja, ka būtu izvirzījusi kādu ultimātu.
ANO Drošības padomes sēdē Krievijas pārstāvis Vitālijas Čurkins paziņoja, ka Krievijas karaspēku "civiliedzīvotāju aizsardzībai" Ukrainā lūdzis ievest gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kuru Maskava joprojām uzskata par leģitīmu Ukrainas līderi.
Krimā atrodas tūkstošiem Krievijas karavīru. Pie tās robežām notika Krievijas militārās mācības, kuras nu ir pārtrauktas un karavīriem dots rīkojums atgriezties bāzēs, paziņoja Kremlis. Ukrainas pārstāvis ANO norāda, ka Krimā ir izvietoti aptuveni 16 000 krievu karavīru.
Otrdien paredzēta NATO valstu sanāksme, bet Kijevā viesosies ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
Jau vēstīts, ka aizvadītajās dienās spriedze Ukrainā sasniegusi jaunus augstumus. Krimā svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas Krievijas armijas vienības, Krievijas karaspēks pulcējas arī pie Ukrainas robežām, brīdina Kijeva.
Sestdien Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Svētdienas rītā Ukrainā sākusies vispārējā mobilizācija.
Pirmdien tika ziņots, ka Krievijas flote izvirzījusi ultimātu Ukrainas spēkiem Krimā padoties, vai rēķināties ar uzbrukumu.
Savukārt Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teritorijā karaspēku, paziņojis Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Vitālijs Čurkins.
Pēc viņa teiktā, Janukoviča pieprasījumu "noteikusi nepieciešamība atjaunot valstī likuma varu un kārtību". Politiskās pārmaiņas Ukrainā Janukovičs raksturojis kā "apvērsumu", kurā varu pārņēmuši "radikāli ekstrēmisti".
"Rietumvalstu spiediena ietekmē tiek īstenots atklāts terors un vardarbība. Cilvēki tiek vajāti politiskās piederības un valodas dēļ," teikts Janukoviča vēstulē.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Savukārt Latvijā, kā arī pārējās Baltijas valstīs, Polijā, Ukrainā un Krievijā notikuši protesti un piketi pret Krievijas armijas invāziju Ukrainas teritorijā. Maskavā notika arī vērienīgs Putina politikas atbalsta gājiens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
