Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir jāapstādina Ukrainā, pretējā gadījumā tas būs jādara jau NATO dalībvalstu teritorijā, intervijā raidorganizācijai "Amerikas Balss" brīdināja bijušais ASV pārstāvis NATO, Makeina Starptautiskās līderības institūta izpilddirektors Kurts Volkers.
Pretēji Kremļa apgalvotajam, Krievijas darbības nav atbilde uz NATO paplašināšanos, skaidroja eksperts.
"Krievija iebruka pie sava kaimiņa, anektē teritorijas, karo, neskatoties uz Budapeštas memorandu, nepievēršot uzmanību Parīzes un Ņujorkas hartām, nepievēršot uzmanību NATO-Krievijas bāzes līgumam, un NATO nekādi šo krīzi nerisina," norādīja Volkers.
"Ja mēs nenostiprināsim Ukrainu, neapturēsim šo teritoriju sagrābšanu un neatjaunosim spēku līdzsvaru, šis konflikts var turpināties, iespējams, pat citās Eiropas daļās. Labāk būtu apturēt šodien konfliktu Ukrainā, nevis apturēt to vēlāk NATO teritorijā," uzsvēra eksperts.
Pastāv draudi, ka Krievijas karaspēks sāks jaunu uzbrukumu stratēģiski svarīgajai Mariupolei, lai Krievijai nodrošinātu sauszemes koridoru ar Krimu, sacīja Volkers.
Viņš norādīja, ka Putins pie konflikta eskalācijas var ķerties, vairāku apsvērumu mudināts.
"Viens no tiem - tas palīdzētu atbalstīt Putina popularitāti pašu mājās. Viņš demonstrē, ka cīnās par krievu nacionālisma lietu, viņam ir sekmes teritoriju sagrābšanā un etnisko krievu aizsardzībā," skaidroja eksperts.
Otrs - Putins uzskata, ka ekonomiskās sankcijas nav ļoti nopietnas un tās netiks pastiprinātas.
"Un trešais iemesls ir tas, ka NATO un Eiropa ir noraidījušas iespēju dot militāru atbildi uz Krievijas darbībām," sacīja Volkers.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, paziņojis Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.
Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jevhens Perebijnis aprīļa beigās paziņoja, ka Krievija nav izpildījusi nevienu Minskas vienošanās punktu.
Krievija palielina savu militāro klātbūtni Ukrainā un spēku izvešanas vietā turpina iesūtīt jaunas Krievijas armijas vienības un ieročus, norādīja amatpersona.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
