Lielbritānijas valdība ir brīdinājusi lidsabiedrības neļaut uz Lielbritāniju lidot bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekam Edvardam Snoudenam, kurš medijiem nodevis slepenu informāciju par iedzīvotāju izspiegošanu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Dokumentu, kurš aizliedz 29 gadus veco Snoudenu uzņemt reisos uz Lielbritāniju, "Thai" lidostā redzējusi ziņu aģentūra AP.
Saskaņā ar aģentūras datiem dokuments, uz kura ir Snoudena fotogrāfija, dzimšanas datums un pases numurs, ir izdots pirmdien. "Ja šī persona mēģina ceļot uz Lielbritāniju: Pārvadātājiem ir jāatsaka iekāpšana," rakstīts brīdinājumā.
Šāda dokumenta saņemšanu aģentūrai AP apstiprināja lidsabiedrības "Bangkok Airways", "Singapore Airlines" un "Malaysia Airlines".
Zināms, ka Snoudens, kurš medijiem nodevis informāciju par ASV spiegošanas programmām, pirms publikācijām devies uz Honkongu. Viņa rīcība ASV ir izraisījusi pretrunīgu reakciju - daži vīrieti uzskata par varoni, citi par nodevēju.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā laikraksti "The Guardian" un "The Washington Post" ziņoja par ASV Nacionālās drošības aģentūras (NSA) veikto masveida telefonsarunu noklausīšanos.
Citi laikraksti pēc tam vēstīja par NSA programmu, kas ļauj tai ar tādu uzņēmumu kā "Google" un "Microsoft" starpniecību piekļūt ārzemnieku e-pastiem, kā arī citiem datiem.
Laikraksti "The Washington Post" un "The Guardian" ziņoja, ka NSA ielauzusies interneta gigantu - tostarp "Microsoft", "Google", "Facebook" un "Apple" - serveros, lai iegūtu videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastu saraksti.
Bijušias CIP tehniskais darbinieks Snoudens, kurš pašlaik strādā uzņēmumā "Booz Allen Hamilton" atzinis: "Es nevēlos dzīvot tādā sabiedrībā, kur notiek šādas lietas (..). Es nevēlos dzīvot pasaulē, kur viss, ko es darbu un saku, tiek ierakstīts." "The Guardian" norāda, ka savu informācijas avotu avīze atklājusi pēc paša Snoudena lūguma.
NSA programma, kurai dots nosaukums PRISM, tika izveidota 2007.gadā un kopš tā laika ir ievērojami paplašinājusies, kļūstot par produktīvāko avotu slepenajiem izlūkošanas ziņojumiem, kas ik dienu tiek iesniegti personīgi prezidentam.
PRISM dod iespēju NSA un ASV Federālajam Izmeklēšanas birojam (FIB) sekot līdzi personas klātbūtnei globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.
Sabiedrībā šī programma, visticamāk, izsauks pretrunīgus vērtējumus, tomēr kāda augsta ASV administrācijas amatpersona norādīja, kā tā ir saskaņota ar Kongresu un to uzrauga Ārējās izlūkošanas uzraudzības tiesa (FISC).
"Tā ietver plašas procedūras, ko specifiski apstiprinājusi tiesa", lai nodrošinātu, ka novērošanai tiek pakļautas tikai personas ārpus Savienotajām Valstīm, norādīja anonīmais avots, piebilstot, ka tādejādi tiek līdz minimumam samazināta iespēja, ka var tikt iegūta, saglabāta un izplatīta nejauši iegūta informācija par ASV pilsoņiem un iedzīvotājiem.
Mediji vēsta, ka interneta kompānijas, kuru serveri novēroti, labprātīgi sadarbojušās, tomēr vairums uzņēmumu apgalvo, ka neko par to nav zinājuši.
Anonīmā ASV administrācijas amatpersona aizstāvēja programmu, sakot, ka tā sniedz svarīgu un vērtīgu informāciju un tiek izmantota, lai pasargātu Savienotās Valstis no daudziem un dažādiem draudiem.
Savieto Valstu Nacionālā Izlūkdienesta direktors Džeimss Klepers sestdien pauda pārliecību, ka Mediji rīkojušies "neapdomīgi", nododot atklātībai informāciju par ASV izlūkdienestu datu iegūšanas programmām.
Savukārt NSA vadītājs ģenerālis Keits Aleksandrs paziņoja, ka, pateicoties slepenajai novērošanas programmai, ir izdevies novērst desmitiem uzbrukumu.
