ASV prezidenta paziņojums par izstāšanos no Irānas kodollīguma ir izsaucis neviennozīmīgu reakciju no pasaules valstu līderiem. Tāpat šis lēmums liek uzdot jautājumus ne tikai par tālākajām ASV un Irānas attiecībām, bet arī par turpmāko attiecību virzienu starp ASV un tās Rietumeiropas sabiedrotajām.
Donalds Tramps Irānas kodollīgumu ir asi kritizējis. "Tā ir briesmīga, vienpusēja vienošanās, kuru nekad nedrīkstēja parakstīt," otrdien izteicās Tramps, paziņojot par ASV izstāšanos no līguma. Par spīti tam, ka ASV sabiedrotās – Francija, Vācija un Lielbritānija – centās pārliecināt Trampu, ka izstāšanās no Irānas kodollīguma būtu kļūda, ASV prezidents nemainīja savu nostāju.
Tramps norādīja, ka ASV pret Irānu no jauna ieviesīs sankcijas. ASV Valsts kase paziņoja, ka sankcijas netiks atjaunotas uzreiz – kompānijām būs atvēlēti seši mēneši, lai pārtrauktu savas saistības ar Irānu. Sankcijas tiks vērstas pret vairākām industrijām tostarp Irānas naftas sektoru, vēsta "BBC". Savukārt ASV Nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons norādīja, ka sešu mēnešu termiņš biznesa saistību pārtraukšanai ar Irānu attiecas arī uz Eiropas kompānijām.
Baraks Obama, kura administrācijas laikā tika panākta Irānas kodolvienošanās, Trampa lēmumu nosauca par "nopietnu kļūdu", ziņo "Al-Jazeera". Viņš norādīja, ka kodollīgums ir ASV interesēs – tas ir ierobežojis Irānas kodolprogrammas attīstību un nodrošinājis regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos, ka Irāna pilda savas saistības. Obama paziņoja, ka izstāšanās no kodollīguma var samazināt starptautisko uzticēšanos ASV.
Francijas prezidents Emanuels Makrons mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja, ka Francija, Vācija un Lielbritānija pauž "nožēlu" par ASV lēmumu izstāties no Irānas kodolvienošanās. Šo trīs Eiropas valstu līderi vēlāk nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā atklāja, ka viņu pārstāvētās valstis joprojām ir apņēmības pilnas nodrošināt vienošanās izpildi un ka ekonomisko labumu nodrošināšana Irānai, kāda tā ir paredzēta vienošanās ietvaros, no šo trīs valstu puses tikšot saglabāta, ziņo "CNN".
Krievijas ārlietu ministrija paziņoja, ka ASV izstāšanās no Irānas kodolvienošanās ir sagādājusi lielu vilšanos, raksta "Reuters". "Nav pamata pārtraukt vienošanos – tā ir bijusi efektīva. ASV [ar šo lēmumu] apdraud uzticību Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai," tika vēstīts ministrijas paziņojumā.
Savukārt Irānas līderis Hasans Ruhani paziņoja, ka Irāna turpinās pildīt savas saistības kodollīguma ietvaros, kamēr notiek konsultācijas ar pārējām līguma dalībvalstīm. Vienlaikus Ruhani norādīja, ka Irānas atomenerģijas organizācijai ir jāveic darbības, lai tā varētu atsākt urāna bagātināšanu bez ierobežojumiem.
Donalds Tramps, pārtraucot ASV dalību Irānas kodollīgumā, riskē ne tikai ar saspīlējuma palielināšanos starp ASV un Irānu. Šobrīd šķiet, ka šis lēmums pretējās frontēs ir nostādījis ASV un tās Rietumeiropas sabiedrotās. Lielbritānija, Francija un Vācija ir skaidri paziņojušas, ka vēlas, lai Irānas kodolvienošanās paliktu spēkā un ka šīs valstis turpinās pildīt savas saistības līguma ietvaros. Trampa administrācija ir izvēlējusies atjaunot sankciju režīmu un sagaida, ka arī tās sabiedrotās veiks nepieciešamos soļus, lai sarautu ekonomiskās un tirdzniecības saites ar Irānu.
ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels izteicās, ka Vācijas kompānijām ir nekavējoties jādomā par savu biznesa darbību pārtraukšanu Irānā. Starp Eiropas kompānijām, kas ir noslēgušas vienošanos ar Irānu ir "Total", "Renault" un "Airbus", vēsta aģentūra "Euronews". Tātad Irānas kodolvienošanās Eiropas valstīm ir bijusi svarīga ne tika no drošības viedokļa, bet arī sniegusi plašas iespējas attīstīt savu ekonomiku, ļaujot tās kompānijām noslēgt apjomīgus darījumus ar Irānu.
Līdz ar ASV izstāšanos, nav skaidrības par to, kā turpmāk tiks regulēta Irānas kodolprogramma. Hasans Ruhani jau ir paziņojis, ka Irāna varētu atsākt urāna rūpniecisko bagātināšanu bez ierobežojumiem. Tāpat nav skaidrs vai Rietumeiropas valstis, kas arī ir parakstījušas šo vienošanos spēs stāties pretī ASV spiedienam un uzturēt ekonomiskās un tirdzniecības saites ar Irānu. ASV un Eiropas valstu spēja vienoties par tālāko rīcību var būt viens no faktoriem, kas noteiks ne tikai Irānas kodollīguma nākotni, bet arī to kādā virzienā turpmāk varētu attīstīties attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un to Eiropas sabiedrotajām.
