ASV likumdevēji trešdien pauda neapmierinātību ar izlūkdienestu pieļautajiem amerikāņu privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem un piedraudēja ierobežot varasiestāžu tiesības masveidā uzkrāt datus par telefonsarunām.
Pārstāvju palātas juridiskās komisijas sēdē abu partiju pārstāvji pauda viedokli, ka masveida datu uzkrāšana par pilsoņu telefonsarunām neatbilst nedz ASV konstitūcijai, nedz Kongresa pieņemtajiem likumiem.
"Domāju, ka šī programma nepārprotami nogājusi no tiesiskām sliedēm," atzina Pārstāvju palātas locekle Zoja Lofgrena.
Valdības plašās izspiegošanas programmas nonākušas sabiedrības uzmanības lokā pēc ziņām, kuras atklātībai nodeva bijušais ASV izlūkdienestu darbinieks Eduards Snoudens, kurš paziņojis, ka Nacionālā drošības pārvalde (NSA), meklējot iespējamos teroristus, uzkrāj "metadatus" par telefonsarunām un filtrē interneta datu plūsmu.
Augstākās amatpersonas un izlūkdienestu pārstāvji tomēr uzstāj, ka tas notiekot saskaņā ar slepenās tiesas sankcijām un Kongresa pieņemto pretterorisma likumu, kas pazīstams kā Patriotisma akts. Administrācija uzsver, ka vienīgais izspiegošanas mērķis ir terora aktu novēršana.
Uzrunājot komisijas locekļus, ģenerālprokurora vietnieks Džeimss Kols norādīja, ka Tieslietu ministrija pastāvīgi cenšas atrast pareizo līdzsvaru starp nacionālo drošību un pilsoņu privātās dzīves neaizskaramību.
Tomēr likumdevēji atgādināja, ka Kongress ir grozījis pretterorisma likumu, atļaujot tikai ierobežotu datu vākšanu, gadījumos, ja izlūkdienestiem ir kāda konkrēta aizdomās turama persona, un ka pašreizējā izspiegošanas programma ir "nopietns likuma pārkāpums".
Džons Konjers, kurš pārstāv demokrātus, norādīja, ka pašreizējās elektroniskās spiegošanas programmas "nav ilgtspējīgas, tās ir nesamērīgas un tās nekavējoties jāpārtrauc".
Savukārt republikānis Džeimss Sensebrenners brīdināja, ka gadījumā, ja valdība nemainīs savu līdzšinējo pieeju, Kongress vispār svītros pretterorisma likuma 215.sadaļu, kas dod varasiestādēm tiesības vākt datus par telefonsarunām.
Administrācijas pārstāvji no savas puses komisijas locekļiem norādīja, ka tieši telefonsarunu datu analīze ļāvusi notvert Nadžibullu Zazi, kurš plānojis ievietot spridzekli Ņujorkas metro.
Amatpersonas apgalvo, ka neskatoties uz lielo uzkrāto datu apjomu, pārbaudīts tiekot relatīvi neliels skaits telefonsarunu un ka uzkrātos datus aizliegts izmantot citu noziegumu izmeklēšanā, izņemot terorismu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
