ASV prezidenta Donalda Trampa labvēlīgā attieksme pret Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu pirmdienas preses konferencē Helsinkos varētu negatīvi atspēlēties arī Kremļa saimniekam, raksta portāls "Vice News".
Pēc Trampa-Putina samita Helsinkos, Krievijas pārstāvji neslēpa savu sajūsmu. Krievijas ārlietu ministrs izteicās, ka abu līderu samits vērtējams kā “brīnišķīgs”. Arī Krievijas medijos Putina tikšanās ar Trampu tika raksturota kā ļoti veiksmīga Maskavai. Tomēr vairāki starptautisko attiecību eksperti portālam “Vice News” ir atklājuši, ka tuvākajā nākotnē Vašingtona varētu ieņemt stingrāku nostāju pret Krieviju.
Vairāki ASV Kongresa pārstāvji pēc Trampa-Putina samita pauda savu neapmierinātību ar Trampa izteikumiem, it sevišķi par prezidenta sacīto saistībā ar Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Tramps, pretēji ASV izlūkdienestu secinājumiem, norādīja, ka, viņaprāt, Krievija vēlēšanās nav iejaukusies. Gan Republikāniskās, gan Demokrātiskās partijas pārstāvji asi kritizēja šos Trmpa izteikumus.
“Jo veiksmīgāka šī tikšanās ir Putinam, jo lielāki ir draudi no Kongresa puses. Lielākais drauds varētu būt, ka Kongress mēģinās pieņemt Atturēšanas aktu,” norādīja ilggadējais ASV-Krievijas attiecību analītiķis Kriss Veifers. Atturēšanas akts ir likumprojekts, kas paredz īpaši stingru ekonomisko sankciju ieviešanu pret Krieviju. Ja to pieņemtu, tad pret vairāk nekā 200 Krievijas valdības pārstāvjiem, kā arī bagātiem magnātiem tiktu ieviestas sankcijas un tas ietekmētu Krievijas enerģijas, finanšu, aizsardzības un citas industrijas, vēsta “Vice News”. Arī ASV Senāta vairākuma līderis Mičs Makonels iztiecās, ka varētu notikt balsojums par Atturēšanas akta ieviešanu.
Otrdien Tramps paziņoja, ka uzticas ASV izlūkdienestu secinājumiem par Krievijas iejaukšanos 2016. gada vēlēšanās un ka preses konferencē viņš esot pārteicies. Tomēr vairāki analītiķi uzskata, ka ASV pret Krieviju būs nepieciešams īstenot konkrētākas darbības, lai novērstu negatīvās sekas, ko radījis Helsinku samits. Tieši Kongresa loma šo darbību īstenošanā varētu būt vislielākā.
Negatīvu faktu noplūde par Trampu, Krieviju vai abiem, no ASV izlūkdienestu puses, varētu būt vēl viens instruments, kuru izmanto Vašingtona, lai atbildētu uz notikušo Helsinkos. “Viņi [ASV izlūkdienestu darbinieki] savus pienākumus veic ar lielu lepnumu – un neslavas apjomus, kuru viņi ir gatavi paciest, ir ierobežots,” norādīja bijušais CIP direktora vecākais padomnieks Roberts Deics. Bijušais CIP darbinieks Džons Saifers portālam “Vice News” atklāja, ka pat pāris nopludināti fakti var būt ļoti ietekmīgi, ja tie nāk no uzticamiem avotiem.
Trampa izteikumi Helsinku samita preses konferencē var garantēt lielāku aizsardzību īpašā padomnieka Roberta Millera darbam – viņš vada padomi, kura izmeklē Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Politiskais analītiķis Deivids Gergens izteicās, ka līdz šim Trampam visai veiksmīgi bija izdevies iedragāt Millera izmeklēšanu, tomēr notikušais Helsinku samitā varētu pasargāt īpašo padomnieku un viņa vadīto izmeklēšanu no turpmākiem diskreditācijas mēģinājumiem.
