ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēmusi rezolūciju, kurā ASV prezidents Baraks Obama aicināts piegādāt ieročus Ukrainai.
Par dokumentu, kuram ir rekomendējošs raksturs, nobalsoja 348 likumdevēji, pret balsoja - 48.
Obama aicināts piegādāt Ukrainai "letālas aizsardzības ieroču sistēmas", kas palielinātu Ukrainas spējas "aizsargāt savu suverēno teritoriju no neizprovocētas Krievijas Federācijas agresijas".
Pārstāvju palātas spīkeris Džons Bēners likumdevēji pieņemto rezolūciju raksturoja kā aicinājumu uz rīcību, uzsverot, ka Kongress plaši atbalsta lielākas militāras palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Pārstāvju palātas demokrātu likumdevējs Eliots Engels, kas piedalījās rezolūcijas izstrādāšanā, norādīja, ka pienācis laiks pārstāt izturēties pret Ukrainas krīzi kā pret kādu tālu konfliktu.
Engels norādīja, ka Ukrainas karš prasījis tūkstošiem dzīvību, desmitiem tūkstošus cilvēku ievainojis un sācis apdraudēt Eiropas stabilitāti.
Ukrainas valdība paudusi gandarījumu par Pārstāvju palātas rezolūciju.
"Es izsaku pateicību ASV Pārstāvju palātai par rezolūciju, kurā pausts aicinājums sniegt Ukrainai militāro palīdzību. Svarīgi ir tas, ka šim lēmumam ir abu partiju atbalsts," sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.
Rezolūcijā, kas, tiesa, nav juridiski saistoša, teikts, ka "pērn notikusī Krievijas prezidenta Vladimira Putina varmācīgā Krimas pārņemšana viņu iedrošinājusi izvērst agresiju Ukrainas austrumos".
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atteicās rezolūciju komentēt.
Savukārt Krievijas parlamenta apakšnama ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs brīdināja, ka Maskava reaģēs, ja ASV izšķirsies par ieroču piegādēm.
"Tas būtu masīvs konfrontācijas līmeņa kāpums," ziņu aģentūra "Interfax" citē Puškova teikto.
Bruņojuma piegādes iznīcinās Minskas miera līgumu, bet pati Pārstāvju palātas rezolūcija pielīdzināma "tiešam aicinājumam uz karu", savukārt norādīja Valsts domes deputāts Francs Kļincevičs.
Ukrainas politiķi atkārtoti aicināja sniegt viņu valstij militāro palīdzību.
"Mums ir vajadzīgi šie precīzie ieroči, un mūsu bruņotajiem spēkiem konkrēti dienvidos ir vajadzīga modernizācija," Eiropas Parlamenta (EP) komitejā sacīja Medžlisa - Krimas tatāru tautas padomes - priekšsēdētājs Refats Čubarovs.
Viņš mudināja EP deputātus neaizmirst Krimu un aicināja saistīt Rietumu sankcijas ar Krimas aneksiju.
"Karš pret Ukrainu sākās ar Krimas okupāciju, un karš pret Ukrainu var tikt izbeigts vienīgi ar Krimas atbrīvošanu," sacīja Čubarovs.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.
